Visvarenā Tēva Vārds

Tavus vārdus Es tiem esmu devis. [Jņ.17:14]

Šajos vārdos Jēzus atkal pavēsta kādu labumu mācekļi pieredzēs šajā pasaulē, tā lai viņi redzētu cik ļoti viņiem nepieciešams mierinājums Vārdā, un iepriecu Kristū. Viņš daudz pilnīgāk agrāk teikto, ka Vārds, ko viņiem devis ir Tēva Vārds, un nosauc to par “Taviem Vārdiem”, ar mērķi nekad nevēlēties un nemeklēt nekādu citu mierinājumu, un cītīgi Vārdu pagodināt, mīlēt un augstu vērtēt kā lielāko dārgumu, kas tiem ir šajā pasaulē.

Viņiem to jāglabā kā dārgumu, kas dots kā ieprieca un mierinājums visā postā. Nav (Viņš saka) labāka dārguma, ko Es varētu dot, kā Vārds, ko es saņemu no Tevis, un ko paņēmu sev līdzi no Debesīm.

Šo Vārdu esmu viņiem devis, un mācījis tik neatlaidīgi, jo vēlos, lai viņi savās sirdīs jūt, ka Mans pamatīgais, absolūtais un mūžīgais prieks ir ar viņiem, un varētu pēc manas nāves: “Kungs, mums ir Kristus Vārds. Jā! Visvarenā Tēva Vārds. Paturot šo Vārdu es esmu pārliecināts, ka nedz kāda vara šajā pasaule, nedz elles vārti mani spēs mani ievainot, jo Viņš tur mani savās visvarenās rokās, un mani aizstāv tēvišķībā, no kuras mani neizraus nekāds spēks. Viņš liek savu Vārdu pavadīt savai mīlestībai, noteicis to turēt cieši visas lietās, un ar tādu pašu spēku aizstāvēs un aizsargās visus, kas to kāro un mīl.”

Tas ir ļoti nepieciešams, jo mums, nabaga cilvēkiem, nepieciešama šī aizsardzība.