Vadlīnijas uzvedībai dievnamā un dievkalpojumā

Aizliegts atrasties Dievnamā:

• personām, kas nepiedienīgi ģērbušās;
• personām alkohola vai narkotiskā reibumā.

Pirmā daļa šajos noteikumos paredz, ka dievnamā aizliegts atrasties personām, kas nepiedienīgi ģērbušās vai atrodas alkohola vai narkotiskā reibumā. Abas pieminētās lietas ir īpaši izceltas tāpēc, ka tās ir ārējas, tūlīt pamanāmas un apgrēcina visus klātesošos.

Vispirms nepiedienīgu ģērbšanos Šī problēma mazliet citādā veidā bija sastopama arī apustuļu laikos, tāpēc jau tolaik ļaudis par šīm ārējām lietām tika īpaši pamācīti. Zīmīgi, ka jau tolaik šī pamācība vairāk attiecās uz sievietēm, jo vīriem par ģērbšanos nekas īpašs nebija jāmāca, tur viss notika bez apgrēcības. Lūk, ko apustulis Pāvils raksta Timotejam par to, kā pienākas uzvesties dievkalpojumā un arī ārpus tā: “Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, – ar labiem darbiem.” (1.Tim.2:9–10, sal. 1.Pēt.3:3) Šajā tekstā ir vairākas lietas, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība mūsu draudzes noteikumu sakarā – sievām dievkalpojumā jāturas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi. Nevajadzētu šiem vārdiem tā pavirši pārskriet pāri, jo tajos izteikts tas pats, ko esmu centies ietvert arī mūsu draudzes noteikumos. Protams, apustuļa rakstītais neattiecas uz ģērbšanos vien, bet uz visu sieviešu uzvedību kopumā, tomēr jāteic, ka tieši ģērbšanās bieži vien ir tā ārēji redzamā zīme, kas norāda uz personas pieklājīgu vai nepieklājīgu uzvedību, kaunīgumu vai bezkaunību, savaldību vai nesavaldīgumu.

Vai var runāt par pieklājību, kaunīgumu un savaldību, ja sieviete, kas atnākusi uz dievkalpojumu, ir uzvilkusi svārkus, kas gandrīz pilnībā atsedz kājas? Vai – ja tā uzvilkusi nošļukušas bikses un rāda visai draudzei pliku pēcpusi ikreiz, kad pieliecas vai – kas ir vēl negantāk – nometas uz ceļiem pie altāra? Vai tad tā nav klaja bezkaunības un netiklības izrādīšana, ja kāda sieviete ierodas uz dievkalpojumu gandrīz caurspīdīgās drēbēs un nostājas puskaila visas draudzes priekšā? Šo neganto sarakstu varētu arī turpināt – pārspīlēti pieguļoši tērpi, dziļi dekoltē, apakšveļa, kas tīši spraucas ārā no virsdrēbēm utt. – tas viss ir nepiedienīgi jau ārpus baznīcas, taču diemžēl to nereti nākas vērot arī dievnamā. Šāda ģērbšanās paredzēta kārdināšanai, pavedināšanai un sevis izrādīšanai, tātad – vedina uz grēku un grauj dievkalpojumu un draudzi.

Turklāt nākas atzīt, ka šāds apģērbs netiek izvēlēts un apvilkts nejauši, labi zinām, ka sievietes šīm lietām pievērš lielu uzmanību īpaši tieši tās, kas radušas šādi ģērbties. Protams, šāds ģērbšanās veids liecina par valkātājas iekšējo jeb garīgo stāvokli, tās morālo stāju.

Draudze un mācītājs bieži vien ar šādu nepiedienīgu ģērbšanos tiek nostādīti neveiklā situācijā, bet ļaužu iedzimtā latviskā kautrība vai ieaudzinātā smalkjūtība traucē ātri reaģēt un asi nostāties pret šīm nepatīkamajām lietām, taču nelāga sajūta paliek visiem, kas šādus gadījumus redzējuši. Parasti gan tiek labticīgi pieņemts, ka tā ir bijusi tikai “nejaušība” vai “sagadīšanās”, ka cilvēks pats sapratīs un nākamreiz tā nedarīs. Reizēm, protams, tas tā arī notiek, bet diemžēl visbiežāk – ne.

Draudzes mācītājs ne vienmēr šos gadījumus pamana, arī aizrādīt ne vienmēr ir iespēja, tāpēc citi draudzes locekļi ir aicināti neatstāt bez ievērības šādas lietas un noteikti aizrādīt tiem, kas nepiedienīgi ģērbušies.

Par atrašanos dievnamā alkohola vai narkotiku reibumā Šis noteikumu punkts vairāk attiecas uz vīriešiem, jo tieši starp viņiem biežāk sastopamas pieminētās problēmas. Šādi gadījumi, kad kāds cilvēks ierodas uz dievkalpojumu manāmi iereibis, sen nav novēroti, taču tas nenozīmē, kas tā nevarētu atgadīties. To, ka šāds noteikumu punkts nav lieks, parāda kāds senāks notikums: pirms vairākiem gadiem kāds mūsu draudzes nu jau bijušais loceklis atzinās, ka regulāri noplēsis šos noteikumus no ziņojumu dēļa, jo bija pasācis nākt uz baznīcu iereibis un noteikumos ietvertais aizliegums viņu

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.1 (33)]