Turi to, kas tev ir dots!

“Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.” [Mt.22:2-3]

Šīs līdzības turpinājumā mēs redzam, ka reiz pienāk brīdis, kad cilvēkiem ir jāpiedzīvo viņu vieglprātības un pārdrošības sekas. Ko gan citu, ja ne Dieva dusmas un mūžīgu pazudināšanu piedzīvo tie, kas noniecina Dieva žēlastību, kas necenšas nopietni raudzīties uz to, kā dzīvo, un izvērtēt sevi – vai viņi ir īsti kristieši, tas ir – vai pareizi tic, labprāt uzklausa Dieva vārdu un dzīvo saskaņā ar to?

Un tā tas patiešām notiks. Ja cilvēks atstāj novārtā Dieva vārdu – Vārdu, kas viņu var darīt par kristieti un uzturēt Kristū, tad viņš ir pazaudējis gaismu savu acu priekšā. Viņš kļūst neprātīgs. Viņš redz tikai savas darīšanas un savu tīrumu, nevis Dievu, bet Evaņģēlija sludinātājus uzlūko kā neliešus un maldinātājus. Pestīšanu viņi atliek uz gadu, diviem vai vairāk, tieši tad, kad Dievs viņiem ir pienācis pavisam tuvu. Tā neprātīgais noraida Dieva žēlastības līdzekļus – Dieva vārdu un Sakramentus, kurus Dievs ir devis ticības uzturēšanai un stiprināšanai, un pakļāvis sevi taisnīgajam Dieva sodam.

Vai viņiem Dievs bija jāmeklē? Vai viņiem bija jāizpelnās Dieva žēlastība ar darbiem un priekšzīmīgu dzīvi? Vai viņiem pašiem bija jācīnās pret grēku, velnu un jāuzvar nāve? Nē! Dievs bija atradis viņus. Bija atnācis pie viņu namu durvīm, un laipni sacīja – Nāciet! Es esmu izpelnījies jums grēku piedošanu, mieru ar Dievu un mūžīgo dzīvošanu. Es esmu uzvarējis grēku, velnu un nāvi. Kas man tic, tas dzīvos arī ja tas mirs. Kādēļ jūs negribat nākt? Kādēļ jūs skrienat tagad savās darīšanās un uz tīrumiem? Dzenieties visupirms pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Dievs to bagāti dod miegā. Protams, tas nenotiek tā, ka tu sēdi aizkrāsnē slinkodams, bet tas notiek tā, ka – Es tevi mācīšu, saka Dievs, un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci. Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis.

Tāpēc nepadodieties neprātam. Mēs nedrīkstam novērsties no skaidras Dieva vārda mācības un Sakramentiem visas savas dzīves garumā – gluži kā gudrās jaunavas [Mt.25], kas izgāja pretim līgavainim ņemot līdzi eļļu saviem lukturiem. Viņu lukturi nemitējās degt, bet negudrajām apdzisa. „Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri” [Ef.5:15] Āmen.