Tulkot jeb interpretēt

Tulkojot vienmēr ir jādomā, kādu vārdu latviski izmantot.

Tulkošana ir specifiska lieta, un te man jāveic maza atkāpe. Tā bija diezgan liela kļūda atmodas pirmajos gados, kad es vēl darbojos pie grāmatu izdošanas. Toreiz doma bija, ka par tulku var būt jebkurš, kurš zina valodu. Tikai pašam darbojoties, es nonācu pie slēdziena, ka vispirms ir jāzina lietu, par ko tu tulko. Ja tu tulko teoloģisku materiālu, tev jāzina teoloģija. Ja tā ir tehniska literatūra, tev jāzina attiecīgā nozare. Ja tu nezini lietu, tev nekāda valoda nepalīdzēs.

Tātad, pirmais, ir jāzina lietu. Otrais svarīgākais, ir jāzina labi valodu, uz kuru tu tulko. Un tikai trešajā vietā ir zināt valodu, no kuras tu tulko. Jo ja secība būs cita, nekad nebūs labs rezultāts. Ar senajām valodām ir tā – cik ir iespējams samācīties no visām mācību grāmatām, tik ir. Tā ir čakluma lieta.

Vārda nozīme rodas kontekstā. Ja mēs kontekstu saprotam, tad vārda oriģinālo nozīmi šajos laikos mēs varam izprast. Protams, mēs varam kādu niansi zaudēt. Vārdiem ir semantiskais lauks. Bet galvenais ir to pārnest latviski.

Bieži ir tā, ka domu saprotam, bet nezinām kā to pateikt latviski, bet es domāju, ka ideāla tulkojuma nekad nav. Mēs cenšamies godprātīgi, cik latviešu valoda ļauj, to darīt.

Adventes Vēstis 2009. gads | Augusts, #08 (162)