Tukšais kaps un Priecīgā Vēsts par Jēzus Augšāmcelšanos

Tagad nu šīs trīs sievietes [Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome] nāk uz kapu ar savām rūpēm par Jēzus mirstīgo atlieku apkopšanu. Bet viss izrādās pilnīgi savādāk: akmens ir novelts, kaps stāv atvērts un ir tukšs. Vai mēs varam iedomāties, kādu šoku viņām nācās piedzīvot?

Tad kapa vietas tumšumā tās pamana eņģeli balti mirdzošās drānās, “un tās izbijās.” Tagad mēs varam ļoti labi saprast šādu reakciju. Tomēr ieklausīsimies vēlreiz, kas eņģelim ir sakāms: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.”

Grieķu vārds ἄγγελοι nozīmē “vēstnesis”. Un tajā mēs varam saklausīt arī vārdu “evaņģēlijs”, kas savukārt nozīmē “priecīgā vēsts”. Tieši šo priecīgo vēsti arī pasludina Dieva eņģelis: “Viņš ir augšāmcēlies!” Akmens, kam vajadzēja aizšķērsot piekļūšanu Jēzum Kristum, ir novelts, un nāvei nav noteikšanas pār Jēzu.

Šī priecīgā vēsts izplatās: eņģelis uzdod sievietēm šo vēsti aiznest tālāk mācekļiem. Tomēr sievietes to nespēj. Tās trīc pie visām miesām, un pārbīlis ir pārņēmis viņu sirdis. Viņas nevar noticēt tam, ko pašas ir redzējušas un dzirdējušas. Vai tas mums nešķiet tik pazīstami?

Tomēr par ko gan šīs pirmās Augšāmcelšanās liecinieces ir tā pārbijušās? Par to, ka tās redz un dzird to, kas arī mums liekas pilnīgi neiespējams, ka šķietami nepārvaramā nāves visvarenība ir pārvarēta. Tā ir šī neticamā Lieldienu vēsts, kas grib mums atklāt, ka Dieva visvarenība ir stiprāka par šķietami visu vareno nāvi.

Dieva visvarenība ir atklājusies, un, ka mūsu šīs svētku dienas evaņģēlijs rāda, tā ir stiprāka par cilvēcisko izbīli un šaubām. Visās Rakstu liecībās par Augšāmcelšanos ir runa par to, ka mācekļi, dzirdot par Jēzus Augšāmcelšanos, šaubās. Tā arī mēs lasām Lūkas evaņģēlijā par mācekļu reakciju uz sieviešu pavēstīto: “Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja” (Lk.24:11). Un tomēr par spīti visām šaubām un izbailēm šī vēsts par mūsu Kunga Augšāmcelšanos izplatās pa visu pasauli līdz pat mums, kas esam tagad un šeit. Tieši šeit tiek aizvelti projām mūsu sirds durvju priekšā noliktie akmeņi, un tas ir Dieva brīnums, ka šī Lieldienu vēsts izplatās visā pasaulē un ka cilvēku sirdis, šo vēsti saņemot, top apgaismotas un atjaunotas.

Mūsu kapsētās pie kapu vietām stāv krusti — tā ir zīme, ka Jēzus Kristus ir uzveicis nāvi. Dažās vietās draudzes Kristus Augšāmcelšanās dienā dodas uz kapsētu, lai tur dziedātu šo seno kristiešu dziesmu:

“Kristus no miroņiem ir uzcēlies. Ar savu nāvi Viņš ir uzveicis nāvi, un tiem, kuri ir kapos, Viņš ir atgriezis dzīvi.”

Kungs, uzturi un stiprini šajā ticībā! Āmen.