Tu redzi arhīvu par Par svētdarīšanu
Jautājums par svētdarīšanu nereti ir mulsinošs. Būdami kristieši, mēs saprotam, ka viss, kas mums pieder, ir dāvana [1.Kor.4:7], mēs nevaram nopelnīt Dieva mīlestību. Tomēr mēs tiekam aicināti mīlēt. Kas tad ir Dieva un kas mūsu ziņā? Kur beidzas Dieva atbildība un sākas mūsējā?
Mūsu debesu Tēva mīlestība nav sasaistoša. Viņa mīlestība nav atkarīga no tā, cik daudz mēs mīlam citus. Attiecības ar Dievu tika nodibinātas jau sen, viņa dēla miesā un asinīs [Kol.1:19]. Jēzus Kristus ir izdzēsis mūsu grēkus un uzņēmies mūsu rūpes. Mūsu un mūsu debesu Tēva starpā jau ir spēcīgas saites, tādēļ nav iemesla satraukumam. Šīs attiecības nav atkarīgas no tā, ka mēs mīlam Viņu, bet gan, ka Viņš mīl mūs. To izsaka nevis Dieva bauslība, bet Dieva evaņģēlijs. Bauslība norāda mums uz to, kas jādara. Evaņģēlijs stāsta par to, ko Dievs ir darījis, lai mūs pestītu Kristū [Jņ.1:17]. Evaņģēlijs dod aicinājuma spēku, bet bauslība – virzienu [Gal.3:11].
“Vai tad nu Tas, kas jums sniedz Garu.., to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?” [Gal.3:5]
Vai Svētais Gars viens pats veic atgriešanu vai arī cilvēks pats šajā lietā var darboties līdzi?
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)