Pravieši, kas parādījās pēc gūsta
Pravieši Hagajs, Caharija un Maleahijs, kas darbojās pēc Babilonijas gūsta, savas mesiāniskās cerības koncentrēja uz jauno Templi. Tā laika vēsturiskais konteksts ir aprakstīts Ezras un Nehemijas grāmatās.
Tu redzi arhīvu par Mesija
Pravieši, kas darbojās trimdas laikā
Abi gūsta laika pravieši – Ecehiēls un Daniēls – pieder pie apokrifu literatūras gaišreģiem. It īpaši jūdu ezotēriskā literatūra ir nodarbināta ar parādību, kas saistīta ar Ecehiēla aicinājumu. Ja par Jeremiju varētu teikt, ka viņš bija it kā Jeruzalemes iekšlietu ministrs, tad Ecehiēls būtu kalpojis ārlietu ministrijā, no tālās Babilonijas sekojot tam, kas notiek ar Svēto Pilsētu. Kā “gaišreģis” viņš šīs vēstis auditorijai paziņoja jau tai pašā dienā, kaut arī, protams, bez radio. Ir vērts salīdzināt Ecehiēla 24:1-2, 2. Ķēniņu 25:1 un Jeremijas 39:1 un 52:4. Aicinājumu un vīziju Ecehiēls saņēma savās mājās Ķebaras upes krastā 593.gadā pirms Kristus dzimšanas un darbojās kā pravietis 20 gadus.
Dienvidu valsts Jūdas pravieši
Jūdas praviešus var iedalīt divās grupās: tie, kas aktīvi darbojās pirms deportācijas, un tie, kuru kalpošana patiesībā norisinājās tieši gūsta laikā. Pie pirmās grupas pieder Obadja, Joēls, Cefanja, Habakuks, Miha, Jesaja un Jeremija; pie pēdējās – Ecehiēls un Daniēls.
Mesija praviešu grāmatās
Aplūkojot Mozus grāmatas un psalmus, mums jau ir izveidojies priekšstats, kā pašos senākajos jūdu avotos tiek attēlotas visas Jaunās Derības vēsts būtiskās iezīmes. Šāda pētījumu procedūra (aristoteliskā nozīmē) parāda mesiāniskās idejas daudzpusīgo raksturu jūdu domāšanā. Mēs aplūkojām to, ka ar vēsturiski kritisku pieeju nevar pienācīgi novērtēt Jaunās Derības atklājošo raksturu. Reizēm šīs līnijas piekritēji gribētu, lai mēs ticam, ka viņi pārstāv tikai “vēsturisko” kriticismu. Bet dziļa iepazīšanās ar vēsturiskiem avotiem vai arheoloģiju tur notiek reti. Problēmas mums rodas, līdzko kāds šīs skolas pārstāvis savus secinājumus paplašina līdz kristīgās ticības saturam. Tādēļ ir norisinājusies virzība uz vēsturiski kritiskās metodes alternatīvu “atklājoši vēsturiskās” pieejas formā, it īpaši Norvēģijā. Tā neizslēdz ne vēsturisko, ne literāro analīzi, bet dod priekšroku tam, lai Bībele izskaidrotu pati sevi.
22. psalms kā Mesijas ciešanu izskaidrojums
Psalmi bieži apraksta dievbijīgu cilvēku ciešanas kā daļu no “Dieva valstības dzemdību sāpēm”. Saistībā ar Dāvidu tās bieži izskaidro kā “mesiāniskās dzemdību sāpes”. Tā Targums izskaidro 20. psalmu, kura sākumā ir runa par “bēdu laiku” un 7. pantā ir teikts, ka “Tas Kungs palīdz Savam svaidītajam”. Tāpat mēs redzējām, ka Targums 21. psalma kontekstā runā par Mesiju un Midrash pievieno diskusiju par viņa “kroni” un purpura tērpu.
Atsauces (0)