Pāvesta autoritātes noliegums

Romas katoļi saka: “Jābūt vienam, kam ir vara izšķirt, kāda ir pareizā Bībeles interpretācija, citādi būs haoss.”

Pāvestam ir šī vara. Tā vēl joprojām ir Romas katoļu Baznīcas mācība. Ja tā ir pareiza, tad galu galā pēdējais vārds pieder pāvestam, nevis Bībelei, kā Luters saka:

Pāvests grib paturēt visu patiesību savas sirds templi.

Pieredze rāda, ka mācība par pāvesta varu liek daudziem vairāk uzticēties Baznīcas autoritātei nekā Bībelei. Piemēram, mācībām par šķīstītavu, svētajiem vai Mariju, kas dzimusi pārdabiskā veidā un uzņemta debesis ar miesu un dvēseli. Nekas no tā nav atrodams Bībelē.

Šis ir totāls pārpratums, piešķirot kādam absolūtu autoritāti Bībeles izskaidrošanā. Bībele ir dota Dieva Baznīcai, un Jēzus saviem draugiem ir apsolījis, ka Gars viņiem atgādinās visu, ko Viņš ir teicis. Gars mums palīdzēs saprast, ko tad īsti Bībele saka. Luters raksta:

Pāvests saka: “Man ir tāda pati Bībele kā jums.” Ko mēs viņam atbildēsim? Vienīgi Dievs var izšķirt, kuram taisnība, kura pusē ir Dieva Vārds, pēc skaidrās un vienkāršās vārdu nozīmes, kā Svētais Gars tos ir izlicis uz papīra.