Par Svētajiem Rakstiem

KUR MĒS IEMANTOJAM UN ATRODAM DIEVA VĀRDU? VAI MUMS IR JĀGAIDA JAUNA GARA ATKLĀSME UN UZ JAUNA DIEVA PARĀDĪŠANĀS?

Dievs jau sen dažādos veidos ir atklājis savu vārdu, Dievs ir atklājies pats, caur savu Garu Viņš ir vadījis svētos, devis tiem savu vārdu un runājis ar viņu muti. Visbeidzot Viņš ir runājis caur Kristu un saviem apustuļiem (Ebr. 1, 2. Pēt. 1, 2. Tim. 3, Lk.1). Bet mums Dievs nav licis gaidīt šādu atklāsmi un parādīšanos. Nākamo paaudžu dēļ Viņš ir licis šo savu atklāto vārdu caur praviešiem un apustuļiem ietvert noteiktos Rakstos un ir saistījis pie tiem savu Baznīcu – tā nu, ja kāds grib zināt, pārliecināties un pierādīt, kurš ir Dieva vārds, tad pierādījumam jāskan: tā ir rakstīts, tā vēsta Raksti.

VAI TAD VISS, KAS MUMS JĀZINA PAR DIEVA VĀRDU, IR IETVERTS RAKSTOS?

Kristus saka (Jņ. 15): “..visu, ko es esmu dzirdējis no sava Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” Un saskaņā ar savām apustuļa pilnvarām Pāvils saka (Ap. d. 20): “Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” Tādēļ Svētais Gars caur prelātiem vai caur konciliem negrib atklāt un arī neatklās par to nekā jauna; jo Viņa amats ir atgādināt to, ko ir mācījis Kristus (Jņ. 14). Un lai gan ne visi praviešu, Kristus un apustuļu brīnumdarbi un sprediķi ir pierakstīti, tomēr Svētais Gars Rakstos ir apkopojis un ietvēris visas mācības kopumu, tik daudz, cik Baznīcai ir vajadzīgs ticībai, caur kuru tā iegūst mūžīgo dzīvību (Jņ. 20). Pāvils (2. Tim. 3) Svētos Rakstus uzteic divējādi:

• pirmkārt: tie Dieva cilvēku, tas ir, mācītāju un skolotāju (Jo tie tiek saukti par Dieva ļaudīm) padara tik pilnīgu, ka viņš ir sagatavots visiem labajiem darbiem (kuri vajadzīgi kalpošanai);
• otrkārt: Svētie Raksti ikvienu kristieti spēj darīt tik gudru, ka tas iegūst pestīšanu ticībā. Un tā kā mums Rakstos ir dots tik daudz, cik mums ir nepieciešams mūžīgajai dzīvībai un pestīšanai, tad mums tik tiešām ticības lietās nav jāklausās nekas cits un nekas vairāk.

KĀPĒC VECAJIE SAUC RAKSTUS PAR KANONISKIEM?

Svētie Raksti ir un tiem ir jābūt par regulu un mērauklu, pēc kuras tiek pārbaudīta un vērtēta visa mācība Dieva Baznīcā. Kas nav pamatots Rakstos vai kas nevar tikt pierādīts ar tiem un nav ar tiem saskaņā, bet gan pretrunā, tas nevar un nedrīkst tikt skatīts vai pieņemts kā Dieva vārds. Bet, kas ir pamatots Rakstos un ir saskaņā ar tiem, tas ir pareizs un labs. Tādēļ mēs atzīstam savu piederību Augsburgas ticības apliecībai, un tā mēs lasām arī sentēvu Rakstus.