Par brīdinājuma zīmi visai pasaulei

“Tā raksti saka uz faraonu: uz to Es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu Savu spēku un lai Mans Vārds tiktu daudzināts visā pasaulē. Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi” (Rom.9:17-18).

Šeit apustulis gaida, kamēr viņa lasītāji vairs nespēj izturēt šo smago runu un saka: “Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam?” (Rom.9:19). Tomēr apustulis neatkāpjas ne par mata tiesu un tikpat nesatricināmi atbild: “Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam?” (Rom.9:20-21).

It kā Pāvils vēlētos sacīt: tev jāsamierinās, vienalga, vai Dievs tevi ir lēmis glābšanai vai pazušanai. Vai ir iespējams jelkas graujošāks lepnā cilvēka, Ādama bērna, paštaisnībai? Un patiesi — ja Dievs neparādītu nekādu žēlastību, bet maksātu visiem tikai pēc nopelniem, tad Viņam būtu visas tiesības tā rīkoties. Viņš mums nedarītu netaisnību, un, ja Viņš nāktu ar mums tiesā, mēs nevarētu Viņam atbildēt pat “vienu vārdu pret tūkstoti”.

Taču apustulis atkārto piemēru par faraonu un paskaidro, par ko liecina Mozus stāsts, proti, ka Dievs “lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus” (Rom.9:22), kas tikai savas nebeidzamās neatgriezības dēļ bija dusmības trauki, un ka Tas Kungs nesteidzās sagraut Savus stūrgalvīgos pretiniekus, bet ar daudziem atkārtotiem brīdinājumiem, ar mocībām un brīnumiem deva tiem spēcīgus atgādinājumus, lai tie atgrieztos. Bet, kad viss izrādījās velti, tad “faraons nocietināja sirdi” (2.Moz.8:28), tāpēc piepildījās taisnības spriedums: “..Es gribu faraona sirdi darīt cietu..” (2.Moz.7:3).

It kā Tas Kungs sacītu: Es darīšu viņu par brīdinājuma zīmi visai pasaulei, no kuras visiem jāmācās Mani bīties, “uz to Es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu Savu spēku un lai Mans Vārds tiktu daudzināts visā pasauli. Šim nolūkam Es ļauju tev pastāvēt, Es nesteidzos tevi iznīcināt, bet ļauju tev dzīvot un turpināt cīnīties pret Mani, lai Es ar daudz vairāk zīmēm un brīnumiem tev parādītu Savu spēku. Kā raksta apustulis, tas viss notika, “lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai” (Rom.9:23).