Neuzlūko manus grēkus

“Nepiemini manus jaunības grēkus un pārkāpumus, bet piemini mani pēc Savas žēlastības Savā lielajā laipnībā, ak, Kungs!” [Ps.25:7]

Kādas ir Dieva domas, kad Viņš mani uzlūko? Kā Viņš uz mani skatās?

Rakstīdams šo psalmu, Dāvids labi zināja, ka ir tikai divas iespējas.

Pirmkārt, Dievs uzlūko visus manus grēkus un ļaundarības, sākot no jaunības līdz pat šai dienai. Ja Dievs uz mani skatās šādi, tad es esmu pagalam, jo pārāk bieži esmu pārkāpis Viņa baušļus un atstājis novārtā savus pienākumus. Tāpēc Dāvids lūdz: nepiemini manus jaunības grēkus un pārkāpumus! Nepiemini visu, ko esmu darījis pret Tavu svēto prātu!

Kāda ir otra iespēja? Ievērosim arī to, ko Dāvids nesaka. Viņš, piemēram, nelūdz: mīļais Dievs, neuzlūko manus grēkus, bet skaties uz manām labajām īpašībām un maniem krietnajiem darbiem! Manī ir arī daudz laba!

Nē, Dāvids tā nelūdz, jo apzinās, ka viņa labie darbi neatsver visu viņa izdarīto ļaunumu – vismaz ne Dieva soģa krēsla priekšā. Dāvids zina, ka labie darbi nelīdzēs, tāpēc viņš piesauc Dieva žēlastību: “Piemini mani pēc Savas žēlastības un Savā lielajā laipnībā, ak, Kungs!”

Mēs, kas dzīvojam Jaunās derības laikmetā, no praviešu un apustuļu liecībām zinām Dieva žēlastības noslēpumu – tas ir Dieva Dēls Jēzus Kristus, mūsu Kungs, kas nesis visu mūsu grēku nastu un sodu uzņēmies uz Sevi.

Cilvēkam, kas uzticas Jēzum, Dieva tiesā netiks pielīdzināta nekāda vaina, bet soda vietā Kristus nopelna dēļ viņš saņems Dieva mīlestību.

Tā lūdz Dieva bērni: mūžīgais Dievs, kad Tu mani uzlūko, lūdzu, nepiemini manus grēkus, bet piemini Savu mīļo Dēlu Jēzu Kristu, uz kuru es paļaujos! Savā svētajā vārdā Tu esi teicis: “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība” [1.Jņ.5:10]. Lai slavēts Tavs vārds!