Nepieciešamais pēriens

“… jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” [Sal.pam.3:12]

Dievs mani ir tik bagātīgi svētījis, ka man netrūkst nenieka! …Vai tu zini daudzus, kas ir apmierināti ar savu zemes dzīvi, ka var sacīt: “Es esmu bagāts, man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka…”?

Jā, bet tomēr …kamdēļ visapkārt pasaulē ir ciešanas, posts un ļaunums? …kamdēļ jautājumi: “Vai tik Dievs mūs nav pametis? Vai tā nav pašu vaina, ka esam atstāti savā, ļaunā likteņa un velna varā?”

Vai patiesi esi laimīgs; Vai patiesi neesi sastapis nevienu, kas saprot, ka ir nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails? Vai patiesi nav beidzamais laiks, kad nostāties pie spoguļa (tā bauslības) un aplūkot savu attēlu (salīdzinot to ar savu pirmtēlu) Dieva vārda nemainīgajā gaismā?

Jā, mēs esam grēkojuši un pret mums ir grēkojuši. Mēs daudzkārt esam sāpināti un paši esam sāpinājuši citus. Dievs vien ir labs, Viņš ir mūsu Tēvs Dievs mūs mīl … bet kamdēļ tad Viņš mūs tik bargi pārmāca? Vai Dievs īstenībā nav nežēlīgs (pat savam mīļajam Dēlam Jēzum ļāva mirt krustā)?

Bet mēs… vai, tad mēs jau gana neesam pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku? [vai Dievs taisās mūs vēl pārbaudīt? vai Viņš taisās pārmācīt mūs līdz asinīm, vai, (kas vēl trakāk) – līdz pat nāvei? Vai patiesi esam aizmirsuši pamācību, kas mūs kā bērnus uzrunā: “Mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!”?

Jā, Dievs mūs pārmāca. Un neviens bērns neteiks “… o, tas žagars … jā tas gan labs …oho ho, tas tik feini uztur mani pie kārtības!” [Ja tu spēj mierīgi panest pērienu bez brēkšanas, ja no tā tev ne silts, ne auksts, ja tā pārmācība tev nenāk par labu, tad tev tā pēriena ir bijis par maz (vai nemaz, jo līdz šim esi manījies no tā izmukt.]

Vai nezini, ka visi ceļi locīsies Dieva priekšā un visas mēles teiks to Kungu Kristu, bet ne visi, kas saka Kungs, Jēzu, ak, Kungs … ne visi ieies debesu valstībā…

…Tikai pārmācītais var saprast, ka likums ir dots, lai tas pasargātu mūs, kamēr mēs vēl esam mazi savā sapratnē un vēlmēs. Tikai tad, kad pats esi sapratis, ka likums dots visiem (lai to visi kopā pildot pasargātu sevi un pārējos); Tikai pieaudzis, tu ieraugi augstāko labumu, ka ikviens labs likums un cilvēku starpā ieceltā kārtība, ko esi turējis, bija tev par labu.

Tu saki: “Kā gan man varētu nākt par labu trūkums, ciešanas, vajāšanas, izsmiekls, pazemojums, grūtības un neizpratne pasaules acīs”? Tev labāk gribētos labklājību, veselību, cieņu un atzinību Dieva un pasaules priekšā? Tu gribēji abus? …nē, tā gan nesanāks! – no viena tev nākas atteikties!

Neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo Dievs tevi pārmāca mīlestībā