Nav viegli nelaimes brīdī slavēt To Kungu

Kādēļ tik daudz krietnu dvēseļu savā lūgšana jūtas tik vēsas, nedzīvas un gļēvas un bēdu laikos gūst tik maz iepriecinājuma un paļāvības? Protams, tādēļ, ka cilvēki sak lūgt bez slavas un pateicības.

“Es brīnījos,” saka kāds virs, “lasīdams Lutera bažas par “ačgārno kārtību”, kad cilvēki lūdz bez slavas un pateicības, bet man jau bija sava pieredze par to, cik trāpīgi ir šie vārdi.” Mārtiņš Luters šeit runā par psalma vārdiem: “Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams.” (18:4) un saka:

Cilvēki nesaprot, cik spēcīgs līdzeklis ir Dieva slavēšana draudīgos briesmu apstākļos, jo, tiklīdz cilvēks sāk slavēt Dievu, ļaunums tūdaļ top mīkstināts, drosme un mierinājums aug augumā un tur izrosās paļāvīga Dieva piesaukšana. Tādēļ visiem patiesiem Dieva kalpiem ir jāmeklē mierinājums un palīdzība pret visu ļaunumu atbilstoši tam, kā māca šis pants. Jāsāk ir nevis ar piesaukšanu, bet ar Dieva slavēšanu. Ir tādi cilvēki, kas žēlojas Tam Kungam, bet netop uzklausīti: “Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja” (Ps.18:42). Kādēļ? Tādēļ, ka tie nebija slavējuši To Kungu, kad Viņu piesauca, un bija izturējušies pret Viņu gandrīz ar nepatiku. Viņiem nebija ne jausmas, cik laipns ir Tas Kungs, bet tie aizvien bija palikuši rūgti. Taču neviens netaps brīvs no ļauna, tikai aplūkodams savu postu un šausminādamies, bet cilvēkam ir jāsāk paļauties uz To Kungu un raudzīties uz Viņa labvēlību.

Nav viegli sekot šim padomam un nelaimes brīdī slavēt To Kungu, taču šī spēja atšķir šķīstu ticību un īstu līgavu, kas savu Līgavaini vērtē augstāk par visām Viņa dāvanām, proti, novērtē un slavē pašu Kungu ne tikai tad, kad Viņš dara mums tīkamas lietas. Tāda dvēsele slavē To Kungu par to, kāds Viņš ir Sevī. “Netikles mīlestība” spēj pateikties tikai par dāvanām, nevis slavēt Tā Kunga diženumu.

Ticīgam cilvēkam nav viegli pastāvēt pie šīs Dieva mūžīgās labestības un uzticības, kad tas atrodas nelaimju un raižu tumsā. Bet, tieši esot šai tumsā, tev jāmēģina palikt pie Dieva slavēšanas, lai savos lielajos pārbaudījumos, kādi bijuši visiem svētajiem, tu gūtu mierinājumu no Dieva īpašībām, un tad jau drīz tu pieredzēsi atvieglojumu un līdz ar Dāvidu varēsi teikt: “Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista” (Ps.147:1).