Mūsu ticība uz Dievu

“Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis, un ikviens, kas mīl To, kas Viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas no Viņa ir dzimis.” [1.Jņ.5:1]

Uz zemes atlikušas tikai nedaudz vietas kur Kristus Evaņģēlija gaisma nav atspīdējusi. Toties jo daudz ir tādu vietu, kur tā nav uzņemta mazticības, lepnības, neizpratnes vai dažādu citu iemeslu dēļ (piemēram aiz vieglprātības vai pārgalvības – tipa, gan jau vēl paspēs). Kristiešus raksturo viņu īpašās attiecibas ar Dievu, tomēr joprojām valda nesaskaņas ticības jautājumos starp dažādām konfesijām. Daudzi gaida atmodu …taču alojas domādami, ka pārējie atmodušies domās pēc viņu saprašanas veida. Tiek runāts arī par Kristus otro atnākšanu un tiek runāts par pasaules galu. Kāds pieļauj šādu iespēju, cits par to pat neaizdomājas. Vieni tic, bet otri netic pasakām, bet dažs iekrīt izmisumā, jo nekam vairs nav spējīgs ticēt. Bet tie, kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tie uzvar pasauli.

Kam ir ausis (dzirdēšanai) tas saprot, ka te runa iet par kristīgu dzīvi. Ko nu kuram tas nozīmē. Iespējams tas nozīmē būt par gaismu un paraugu pasaulei, bet iespējams tas nozīmē būt atšķirīgam no pasaules …būt pretrunā ar to. Tas var nozīmēt …mukt no tā, ko pasaule meklē un meklēt to – no kā pasaule mūk. Kristīgai dzīvei nav gatavas receptes, taču mēs noprotam, ka mēs Dieva bērnus mīlam, kad mīlam Dievu un turam Viņa baušļus. Tas var nozīmēt centīgu dzīvi pēc labākās sirdsapziņas un Dieva bauslības, bet var arī gluži pretēji – katru dienu labprātāk būt nabagam, neveselam, nicinātam, negudram, grēciniekam un nāvi uzskatīt labāku par dzīvību, muļķību dārgāku nekā gudrību, kaunu cēlāku nekā godu, nabadzību – svētīgāku nekā bagātību un grēka atziņu labāku nekā uzspēlēto dievbijību. Šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti, taču katram ir sava dzīve dzīvojama. Vienam tas nozīmēs visu dzīvē kārtīgi ieplānot un stingri pieturēties pie plāna. Cits dzīvo tik nost un nebēdā ka ikdienas top pārvērsts un atjaunots savā prātā. Pēc savas ticības vai neticības uz vienīgo patieso Dievu tu topi pazudināts vai pestīts, bet mūsu ticība uz Dievu sākas ar atziņu, ka Jēzus ir Kristus.

Un viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība uz Dievu:

• Dievu – Tēvu, Debesu un zemes radītāju (tik, cik viņš savu Visvarenību mums atklājis caur Bībeli);
• Dievu – Jēzu Kristu, Dieva viendzimušo Dēlu, mūsu Kungu (kas ir ieņemts no Svētā Gara un piedzimis jaunavai Mirjamai, cietis no jūdu vecajo apsūdzības Poncija Pilāta laikā, krusta sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva visvarenā Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos, un valdīs mūžībā;
• Dievu – Svēto Garu, kas aizlūdz caur mūsu bezvārdu nopūtām, kas atgādina katram patiesi ticošajam (t.i. Baznīcai) visu, ko Jēzus teicis un veicis un kas mūs aicina, pulcina un ieved šinī svētā sadraudzībā caur kristību grēku piedošanai, un ir klātesošs mūsu ceļā uz mūžīgo dzīvošanu.