Mūsu stāvoklis un Dieva sirds attieksme

Līdz šim no Dieva vārda esam mācījušies, ka Ādamā mēs visi esam krituši grēkā, ka ar viena cilvēka nepaklausību nāve un pazušana ir nākusi pār visiem cilvēkiem, ka mēs esam kluvuši par čūskas dzimumu ar grēka paverdzinātu prātu un gribu, tāpēc nevienam vairs nav brīvās gribas un visiem jānopūšas: es esmu miesīgs, pārdots grēka verdzībā; es nedaru to, ko vēlos, bet daru to, ko ienīstu (Rom.7:14-15), tāpēc mēs visi pēc dabas esam “dusmības bērni” (Ef.2:3).

Tāpat mēs esam mācījušies, kā Dievs ir apžēlojies par mūsu nelaimi un tik ļoti pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, Dieva un Jaunavas Dēlu, patiesu Dievu un patiesu Cilvēku, sievas dzimumu, Imanuēlu, kas kļuvis par otro Ādamu, kas Savā personā pārstāvējis visus cilvēkus, lai Viņš kā patiess Cilvēks cilvēku vietā grēkākrišanu vērstu uz labu — “viens par visiem”, “taisnais par netaisnajiem”, “dzimis zem bauslības”. Bauslība ir tikusi piepildīta un pilnībā apmierināta, grēks izdeldēts, pārkāpums izpirkts, nāve aprīta uzvarā, čūskas galva sadragāta un dzīvība un taisnība ir no jauna gaismā celta. Pateicība Dievam!

Vienvārdsakot, mēs esam redzējuši, kā “Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” (2.Kor.5:19-20). Liels evaņģēlistu pulks ir saņēmis šo pavēli: “Ieprieciniet, ieprieciniet Manu tautu!” saka jūsu Dievs. “Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi un sakait tai, ka tās ciešanu laiks ir piepildīts, ka tās noziegums salīdzināts, jo tā ir no Tā Kunga rokas saņēmusi divkārtīgu sodu par visiem saviem grēkiem'”‘ (Jes.40:1-2).

Līdz ar to mūsu glābšana stāv Dieva rokā. Kā visi mirst Ādamā, tā visi jādara dzīvi Kristū. “..visus šās zemes grēkus Es izdzēsīšu vienā dienā” (Cah.3:9). Dievs ir samierināts ar visiem cilvēkiem, arī neticīgajiem, un tas noticis šai vienā cilvēkā Jēzū Kristū. Pats “Dievs.. salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams” (2.Kor.5:19) – ievēro “pasauli”, ne tikai ticīgos! “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29).

Tagad arī bezdievīgie un neticīgie ir Dieva gandarītajā sirdī – tie ir kā pazudušais dēls sava tēva skumstošajā sirdī, tie ir kā apmaldījušās avis, kuras laipns gans meklē un sauc mājup. Šādi pats Kristus apraksta Debestēva sirds attieksmi pret grēciniekiem. Pateicoties visas vainas izpirkšanai un gandarīšanai, Dievs uzlūko grēcinieku vienīgi kā bērnus, kas allaž ir Tēva laipnās sirds acuraugs – būdams vai nu aizbēdzis un nelaimīgs, vai arī pārnācis mājās un laimīgs.

Viņš var pasludināt nesatricināmu nāves spriedumu pār neatgriezīgo Jerurzālemi un vienlaikus par to arī raudāt. Lai grēcinieks atgrieztos mājās, tam jāsteidzas pie žēlastības pilnā Tēva, kam sirds deg kaismē un rokas izstiepjas viņam pretī. Lai grēcinieks pagodinātu Dēlu, tam patiesi ir jānotic, ka Viņā joprojām mītošie grēki un trūkumi Dieva acīs ir izpirkti un neesoši un mēs esam “tīri”, tīkami Viņam, kas ir tik mīlams. Dievs allaž mūs redz tikpat tīrus un tīkamus, kādi bija Ādams un Ieva pirms grēkākrišanas, kamēr Viņam vēl bija labs prāts uz cilvēku bērniem. Viņš uzlūko mūs ar sirsnīgu un neaptveramu mīlestību, jo Viņš mūs ir ne tikai radījis, bet arī atpircis ar Viņa paša vienpiedzimušā Dēla asinīm.

Tāds ir mūsu stāvoklis, un tāda ir Dieva sirds attieksme.