Meklējot autoritāti

“Kurš no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis.” (Mk.10:43)

Jēzus visu autoritāti kopībā ir saistījis ar brālīgu kalpošanu. Patiesa garīga ietekme ir tikai tur, kur tiek īstenota kalpošana klausoties, palīdzot, nesot un pasludinot.

Ikviens personas kults, kas pamatojas uz svarīgām īpašībām, izcilām spējām, spēkiem, citām dāvanām — lai cik garīgas tās būtu ir pasaulīgs, un tam kristīgajā draudzē nav vietas, tas to samaitā.

Šodien tik bieži izskanējušās vēlmes pēc “bīskapiska tēla”, pēc “priesteriska cilvēka”, pēc “personām ar pilnvarām” diezgan bieži rodas no garīgi slimas vajadzības apbrīnot cilvēkus, izveidot redzamu cilvēcisku autoritāti, jo patiesā kalpošanas dāvātā autoritāte šķiet par mazu. Šādām ilgām nekas nerunā pretī spēcīgāk kā pati Jaunā Derība, aprakstot bīskapu (1.Tim.3:1-7).

Šajā aprakstā nav nekā no cilvēcisko dāvanu brīnuma, no spožām garīgu personību īpašībām. Bīskaps ir vienkāršs, ticībā un dzīvē uzticams vīrs, kurš labi izpilda kalpošanu draudzē. Viņa pilnvaras balstās viņa kalpošanas uzdevumā. Cilvēkā pašā nav nekā apbrīnojama.