Lūgt Tā Kunga padomu

“Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu.” [Joz.9:14]

Kad Jozua ar Israēla pulkiem tuvojās Gibeonai, šis pilsētas iedzīvotāji izbijās, tādēļ izgudroja viltīgu plānu. Daži cilvēki izgāja israēliešiem pretī un izlikās, it kā paši būtu ceļā uz Gibeonu, un tādējādi panāca ar Israēlu miera līgumu. Šajā līgumā viņi piekrita būt Israēla tautas kalpi, kuru uzdevums būs cirst malku un nest ūdeni.

Tā šie ļaudis, būdami vietējie Gibeonas un Kānaānas iedzīvotāji, ar viltīgu triku piekrāpa israēliešus. Bet Jozua un viņa vīri noticēja meliem un apsolīja gibeoniešiem mieru un labas dienas.

Pats ļaunākais un muļķīgākais bija tas, ka, slēdzot šo miera līgumu, israēlieši nebija pavaicājuši Tā Kunga padomu. Tik svarīgus lēmumus nedrīkst pieņemt bez Dieva pielūgšanas. Tautai bija jānogaida un jāvaicā Tā Kunga padoms.

Šis Svēto Rakstu teksts mums māca neaizmirst izlūgties Dieva prātu, kad slēdzam savus līgumus un vienošanās. Nav nekāds noslēpums, ka Sātans spēj izlikties par pašu gaismas eņģeli [2.Kor.11:13-15]. Tāpēc Jēzus mūs aicina uz modrību un piesardzību, lai neklausāmies viltus praviešos, kas dažkārt šķiet ļoti uzticami un veic zīmes un brīnumus [Mt.24:24], taču viņu vēsts arvien ir maldu mācība.

Apustulis Pāvils savā kalpošanā piedzīvoja, kādas problēmas var radīt “viltus brāļi” [2.Kor.11:26]. Darīšanas ar šādiem “brāļiem”, kas uzdodas par to, kas patiesībā nav, ir viens no grūtākajiem kristieša izaicinājumiem.

Israēls Tā Kunga gribas izzināšanai izmantoja “urimu un tumīmu” [2.Moz.28:30], taču šajā gadījumā viņi to bija aizmirsuši.

Mums, kristiešiem, ir dots Dieva vārds – mūsu vadonis visos dzīves jautājumos. Tāpat mums arvien ir privilēģija lūgt un nākt klusās pārdomās atvērtas Bībeles priekšā.

Neaizmirsīsim lūgt Tā Kunga padomu! Viņš ir apsolījis vadīt un sargāt Savus bērnus.