Lūgšana svētdienā pēc Jaunā gada

Ak, svētais Dievs! Cik neizdibināmi ir tavi ceļi, un cik brīnišķi tu vadi savus svētos.

Pats tavs visumīļākais Dēls ar savu priekšzīmi mūs māca, ka mums šajā pasualē nav paliekama mājvieta, bet ka mums būs meklēt to nākamo.

Ak, Dievs, lai tikai mēs nebēgtu no tevis. Pasargi jel mūs, tu, Israēla Sargs, ka grēki mūs no tevis nenovērš uz allošanos un mūs no tavas žēlastības un saldā miera neatrautu.

Ja tu esi mūsu draugs, ak, žēlīgais Dievs, tad gana labi klāsies, pat ja pasaule dusmās mums uzbruktu un mūs ienīstu.

Tiešām, mūsu miesa un asinis to nesaprot, kādēļ tu mums piesūti krustu un bēdas. Ko tu esi mums iecerējis, to mēs nevaram zināt, bet mēs arvien pēc tam pārliecināmies, ka tu visu labi esi nodomājis.

Mēs arvien to esam piedzīvojuši kopš savas jaunības, ka tu esi uzticīgs. Tādēļ mēs gribam joprojām tev uzticēt, kā savam vislabākajam ceļa pavadonim, un ar rāmu prātu padoties tavai svētajai gribai.

Ja tu mūs ved caur laimi un labām dienām, tad, lai mēs nekļūstam pārdroši. Ja tu mūs ved pa grūto bēdu ceļu, tad gribam mēs rūgto biķeri no tavām rokām saņemt ar labu prātu, pat ja kādā brīdī to dzerot birtu asaras. Lai caur to mūsu ticība tiktu izraudzīts kā zelta gabals.

Lai mēs pasaulei vēlam labu nakti un pie tevis pieķeramies kā dadzis pie drēbēm. Nenodod mūs mūsu vaidinieku gribai. Lai mēs tikai tev uzticamies līdz nāvei.

Tu arvien mūs vadīsi pēc sava labā prāta un pēc uzņemsi mūs savā godībā. Turp mēs savas acis arī tagad paceļam no šīs bēdu ielejas un tevi ceļos metušies pielūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.