Lieciet savai ticībai parādīties ļaužu priekšā

“Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu.” [2.Pet.1:5]

Te nu Svētais Pēteris ķeras pie pamācīšanas, ka viņiem ticība ir jāpierāda ar labajiem darbiem, jo jums caur ticību ir doti tik lieli labumi (viņš grib sacīt), ka jums patiešām ir viss tas, kas ir Dievam – tad nu dariet turklāt, esiet čakli, nevis slinki: “Parādait savā ticībā tikumu”, tas ir, lieciet savai ticībai parādīties ļaužu priekšā, lai tā ir pakalpīga, rosīga, spēcīga un darbīga un darītu daudzus darbus, nevis paliktu slinka un neauglīga. Jums ir labs mantojums un labs tīrums, bet pielūkojiet, lai jūs uz tā neļaujat izaugt dadžiem un nezālēm.

Vispirms ir godprātība vai atziņa, lai prātīgi dzīvotu ārējo dzīvi un parādītu ticības tikumu. Jo miesa ir jāpiespiež un jāiegrožo tiktāl, lai tā paliktu modra, moža un krietna uz labo, nevis tai darītu sāpes un nokautu, kā to darījuši daži neprātīgi svētie. Jo kaut arī Dievs ir naidnieks grēkiem, kas paliek miesā, Viņš tomēr negrib, lai tāpēc mērdētu miesu.

Tev ir jāpretojas miesas blēdībām un pārdrošībai, bet tāpēc tev nav to ne jāsamaitā, ne jādzen postā, bet jādod tai barību un visu nepieciešamo, lai tā paliktu vesela un dzīvīga. Otrkārt, arī tas nozīmē godprātību, ka dzīvo pieticīgu dzīvi un prātīgi izturas ārējās lietās, kā ēšanā un tamlīdzīgi, lai ar to neizdarītu nekā nesaprātīga un nenodarītu ļaunumu savam tuvākajam.