Laimīgākais cilvēks visā pasaulē

Kāds jautās: “Vai es nedrīkstu mīlēt neko citu ka vien Dievu? Vai es nedrīkstu mīlēt, piemēram, savu tēvu un māti, laulāto draugu, kas mīl mani ar sirsnīgu maigumu? Vai man vēsi jānovēršas no saviem bērniem, kas ar mīlīgu smaidu stiepj man pret savas rociņas? Vai skaistajiem vasaras ziediem es sacīšu: ziediem vien un smaržojiet, es par jums nepriecāšos? Vai man jānorāda uzticams draugs, kas vienmēr man ir labvēlīgs un dara vieglāku manu ceļojumu caur bēdu ieleju? Vai pēc Kristus mācības es drīkstu lūgt dienišķo maizi un vienlaikus palikt vienaldzīgs pret visu, ko Tas Kungs šai lūgšanā ietver un piešķir?”

Atbilde: tāda izpratne ir rupjš pārpratums, kura dēļ daudzi ir apšaubījuši un zaimojoši Kristus Evaņģēliju, it ka mērķis būtu iznīcināt visu Dieva dotu dzīvesprieku, visu cilvēku mīlestību u. tml. Ne, bez šaubām, ir jāmīl viss, ko Dievs mums devis un izkārtojis, rūgts vai salds, un tas jāmīl Dieva paša dēļ. Pirmais bauslis nekādā gadījuma nelaupa patiesu dzīvesprieku, mīlestību uz cilvēkiem vai radītām lietām, bet tieši otrādi tas vēl mīlēt visu, labu un sliktu, patīkamu un nepatīkamu, un to darīt Dieva dēļ, jo Viņš to dāvājis.

Pasaule mīl tikai labas un sev tīkamas lietas – kā veselibu, labklājību, bagātību, godu u. c. Taču Dieva dēļ mums ir jāmīl visas lietas, arī sarūgtinātas kā slimība, pretestība, nabadzība, nicinājums un viss pārējais, ko Tas Kungs mums sūta. Vai kādam cilvēkam var būt īstāks un pastāvīgs dzīvesprieks ka tam, kas mīl un pieņem visu. kas ar viņu notiek? Tas mīl bēdas tāpat kā priekus, mīl nelaimi tāpat ka laimi, mīl nicinājumu tāpat ka godu un cildina jumu, mīl nāvi tāpat ka dzīvi – un tas viss Tā Kunga dēļ!

Cilvēks, kas allaž spēj šādi mīlēt, katrā ziņā ir laimīgākais cilvēks visā pasaulē! Tādēļ viss atkarīgs no tā, vai mēs visas lietās mīlam Dievu var uzlūkojam Viņu un Viņa mīlestību. Tātad nevis pašas dāvanas, bet gan šo dāvanu Devējs ir mūsu Dievs, mūsu sirds acuraugs, mūsu mīlestība un mūsu prieks.

Tāpēc mīli droši visu, kas ir jauks un mīlams. Taču to visu mīli kā dārga Dieva un Debestēva dāvanas, lai tajās tu saskatītu un mīlētu Viņu. Tā tu varēsi baudīt Viņa doto labumu ar brīvu un nesaistītu sirdi un par visu saņemto varēsi Viņam pateikties kā savam Dievam, bet arī par zaudējumu tu Viņam pateiksies, jo tavs īstais prieks un dārgums ir Viņš pats un Viņa labvēlību, To visu pauž vārdi: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu” un vārdi: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”

Mīli savu laulāto draugu, savus bērnus, savu uzticamo draugu, mīli mākslu un citas dāvanas, ko Dievs tev piešķīris, taču tikai tā, kā iepriekš sacīts, lai šajās dāvanas tu redzētu un slavētu sava Dieva mīlestību un pēc Viņa labā prāta tu prastu pieņemt, kad Viņš tās atņem.

Viss ar Dieva svētību tev piederošais nams, tava manta, tev piešķirtais gods un panākumi – tās visas ir Dieva labās dāvanas, ko Viņam izlūdzamies Tēvreizes lūgšanas ceturtajā lūgumā, un Viņam par tām pateicamies! Bet pielūko, lai pats Devējs ir tavs Dievs un tu Viņu mīli tā, ka vairāk par dāvanām tu priecājies par Viņa gribas labo prātu – pat ja Viņš šīs dāvanas tev atņem. Šajā bauslī ir skaidri pavēlēts mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un prātu.