Labot netaisnību mūsos

Tās ir vienas no pašām izplatītākajām raizēm Dieva bērnu vidū, kad tie saka: “Es labi zinu, ka neesmu tīši nekrietns un neloloju sevī ļaunu, tomēr es baidos, ka mana sirds mani piekrāps. Es zinu, ka man pietrūkst spēka, taču bieži neapzinos, kas ir mana problēma. Es zinu, ko nozīmē līdz ar miesīgo Kristu būt nonāvētam Bauslībai (Rom.7:4, 6), es lietoju žēlastības līdzekļus, tiecos būt modrs un vienmēr lūgt, tomēr arī šajās lietās esmu diezgan vājš un apšaubu, vai mana sirds un ticība ir pilnīgi patiesa un vai es neapzināti nepretojos Dieva rokai. Tāpēc es nezinu, kas man jādara.”

Kad ticīgs cilvēks atrodas tumsā un bailēs no nezināma ļaunuma, tad pats lielākais un brīnišķīgākais mierinājums tam ir visas savas raizes paļāvīgi uzticēt Tam Kungam, kas pats mums mācījis lūgt: “Atpestī mūs no ļauna!” Tas ir īsts mierinājums, ka varam Viņam sacīt: “Kungs, atpestī mūs no visa apslēptā ļaunuma, ko redzi un zini manī; izdeldē manī visu, kas Tev nepatīkams. Piešķir man to, kā man pietrūkst, jo Tu esi uzticams un varens Dievs!”

Te ir labi jāapzinās, ka Dievs ir vienīgais, kas izdibina un pazīst viltīgās sirds pašapmānu un visus sātana dziļumus. Turklāt Dievs nekad nav solījis, ka mēs paši pilnībā varēsim izdibināt savu sirdi, bet Viņš ir sacījis tieši pretējo. Mūsu Kungs apgalvo: “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? “Es, Tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis..”” (Jer.17:9-10).

Šeit Tas Kungs pavisam neapstrīdami apgāž cilvēka spēju pašam izdibināt savu sirdi. Dievs saka, ka vienīgi Viņam tas ir pa spēkam. Tāpat mēs redzam, ka Dāvids, kas bija saņēmis tik bagātīgas Gara dāvanas un pravietiski spēja ieskatīties pat tūkstoš gadu uz priekšu, vienlaikus pats nespēja izprast un izdibināt savu sirdi. Viņam bija jānāk Dieva priekšā un jālūdz: “Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!” (Ps.26:2). Cik brīnišķīgi, ka arī šajā lietā mēs visas savas raizes varam uzticēt Viņam!

Apzināsimies un sapratīsim, ka Dievs ir vienīgais, kas spēj labot netaisnību mūsos. Viņš nekad nav sacījis: radiet sevī jaunas sirdis. Viņš ir teicis: “..Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas..” (Ec.1:19). Šī iemesla dēļ arī Dāvids vērsās pie Tā Kunga un lūdza: “Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” (Ps.51:12).

Tā kā pats Dievs apgalvo, ka tikai Viņš spēj izprast mūsu sirdi un palīdzēt ar visu, kā pietrūkst, tad mums ir jāmācās visu izlūgties no Viņa un, kad esam tumsā, meklēt Viņa palīdzību. Viņš ir uzticams Dievs un nespēlējas ar dievbijīgu un paškritisku dvēseli, kas ievēro Dieva vārdus – arī tos, kas cilvēka miesai ir nepatīkami un mokoši. Tāpēc mēs droši varam ticēt un paļauties uz To Kungu, ka Viņš patiešām rīkosies pēc šī lūguma, gādās par mūsu glābšanu un palīdzēs pret visu, kas svešs, ļauns un bīstams, jo Viņš pats mums mācījis lūgt: “Atpestī mūs no ļauna!”