Kristus miesa nav sadalīta un ir nedalāma

Tēzes “Kristus miesa nav sadalīta un ir nedalāma” aizstāvēšana ir Romas deklarācijas “Dominus Iesus” stiprā puse, tas jāatzīst, un arī tad, ja nevaram piekrist konkrētajiem pamatojumiem un secinājumiem.

Tādēļ deklarācijā “Dominus Iesus” no sākuma līdz beigām atkal un atkal tiek uzsvērts

“Jēzus Kristus un baznīcas glābjošā darbība ir vienīgā un vispārēja.”

Vienreizīgums un vienotība tādēļ ir nesaraujami saistīti. Baznīcas vienotība dibināta Jēzū Kristū, un otrādi — ar Jēzus Kristus vienreizīgumu ir likts pamats arī baznīcas vienreizīgumam un tās ekskluzivitātei, baznīcas, ārpus kuras nav pestīšanas. Tas, kas apšauba vai atmet šo sakarību, nezina, kas ir baznīca.

“Dominus Iesus” 5. nodaļai ir virsraksts

“Par baznīcu kā Dieva valsti un Kristus valsti”.

Kā īpašs uzdevums teologiem tiek uzdots precīzāk noteikt šīs attiecības starp baznīcu un Dieva jeb Kristus valsti, taču pamatoti tiek arī norādīts uz nesaraujamo baznīcas un Dieva valstības sakarību. Un tad tiek sacīts:

“Taču apliecināt nešķiramās attiecības starp baznīcu un valsti nozīmē neaizmirst, ka Dieva valstība — arī tad, ja to aplūko tās vēsturiskajā fāzē — nav identiska ar baznīcu tās redzamajā un sabiedriskajā realitātē. Proti, nav pareizi, ja Kristus un Gara darbu “sašaurina līdz tās [baznīcas] redzamajām robežām”.”

Šis citāts ņemts no pāvesta 1991. g. enciklikas Redemptoris missio.

Šis ir svarīgs biblisks norādījums un, pēc mana uzskata, svarīgs punkts turpmākajām tikšanās reizēm, punkts, kas starpbaznīcu sarunās dažādu motīvu dēļ. ir ticis ignorēts vai sagrozīts.