Koks dārza vidū

“Dārza vidū – bija dzīvības koks un laba un ļauna atzīšanas koks.” [1.Moz.2:9]

Tā kā Ādams bija radīts tā, ka no prieka Dieva priekšā bija gluži kā apreibis, viņam bija prieks arī par visām radītajām būtnēm, Dievs dēstīja vēl kādu – laba un ļauna atzīšanas koku, lai ļauno atšķirtu no labā un par drošu zīmi Ādama kalpošanai Dievam un Viņa godam. Jo, kad Dievs visas lietas bija nodevis cilvēka rokās un ļāvis viņam tās izmantot pēc savas patikas un vajadzības, Viņš beidzot arī prasa, lai ar šī laba un ļauna atzīšanas koka palīdzību Ādams pierādītu savu godbijību pret Dievu un paklausību Viņam – lai, neēzdams no šī koka augļiem, Ādams itin kā vingrinātos kalpošanā Dievam.

Bet ar teoloģiju, savukārt, saistīts tas, kas Ādamam ar Dieva vārdu un pavēli tiek sacīts par šo koku, kuram vajadzēja kļūt par ārēji redzamu zīmi Ādama kalpošanai un paklausībai Dievam visā viņa dabiskajā dzīvē, – kā arī sabats, par ko runājām iepriekš, kalpo galvenokārt kā iekšējās, garīgās dievkalpošanas pierādījums, liecinot par ticību, mīlestību, Dieva piesaukšanu utt.

Ādama altāris un kancele ir bijis šis laba un ļauna atzīšanas koks, kas prasīja, lai Ādams pildītu savu pienākumu, paklausīdams Dievam, atzītu Dieva vārdu un Viņa prātu un pateiktos Viņam; jā, Ādamam vajadzēja piesaukt Dievu arī kārdinājuma brīdī.