Ko Bībele māca par Jēzus ciešanām un nāvi?

Bībele māca, ka:

• Jēzus cieta no nabadzības, kārdinājumiem un vajāšanām, kā arī no vientulības;
• Viņš, it sevišķi savas zemes dzīves beigās, cieta neizsakāmas miesas un dvēseles sāpes;
• Viņš nomira pie krusta.

Un Jēzus tam saka: “Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.” [Mt.8:20]

Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. [Ebr.4:15]

Un viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?” [Mt.26:40]

Bet, nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo
karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. [Lk.22:44]

Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: “Ēli, Ēli, lama zabachtani?” Tas ir: “Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?” [Mt.27:46]

Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. [Jņ.19:30]

Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: “Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.” [Gal.3:13]

Dieva atstāts, Jēzus mūsu vietā cieta mūžīgas pazudināšanas mokas.

Uzdevums: Lasi par Jēzus nelaimēm un vajāšanām: Mt.2: ka arī par Viņa ciešanām, piem.: Mt.26-27.

Piezīme: Kristīgā mācība »