Kā cilvēks var būt taisns Dieva priekšā un tikt izglābts

“Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar nicināšanu skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību: “Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” [Lk.18:9-13]

Katra reliģija vēlas parādīt cilvēkiem veidu, kā viņi var tapt taisnoti Dieva priekšā un tikt izglābti. Bet ko tad katrs piedāvā?

Pagāni saka: “Ja jūs vēlaties būt taisns, dodiet katram cilvēkam to, kas viņam pienākas. Tomēr, ja jūs ne vienmēr esat izpildījis šo pienākumu, tad upurējiet dieviem.” Jūdi saka: “Ja vēlaties būt taisnots, topiet apgraizīts un ievērojiet Mozus Bauslību un vecajo tradīcijas.” Musulmaņi saka: “Ja jūs vēlaties būt taisnots, aplieciniet, ka ir tikai viens dievs un Muhameds ir viņa pravietis, un ievērojiet mūsu Korāna noteikumus.” Romas katoļi saka: “Ja vēlaties būt taisnots, turiet Dieva un Baznīcas baušļus. Ja vēlaties būt pilnīgi pārliecināts par savu pestīšanu, atstājiet pasauli, dodieties uz klosteri un turiet trīskāršo nabadzības, šķīstības un paklausības solījumu.” Entuziasti saka: “Ja jūs vēlaties būt taisnots, lūdzieties un cīnieties, līdz kamēr saņemat citu sirdi, un, ja vēlaties būt absolūti taisns, neapstājieties, līdz kamēr esat pilnīgs un vairs negrēkojat.” Visbeidzot, racionālists saka: “Ja jūs vēlaties būt taisns, vingriniet sevi tikumībā un dariet cēlus darbus. Bet, ja jums neizdodas, nožēlojiet to un dariet sevi labāku.”

Atbildes ir dažādas, taču tās balstās uz vienu un to pašu pieņēmumu: Cilvēks var būt taisns Dieva priekšā un tikt izglābts, daļēji ar labiem ārējiem darbiem un daļēji ar sevis morālu uzlabošanu. Ko šodienas Svēto Rakstu vieta saka par to? Tieši pretējo!! Farizejs un nodokļu iekasētājs jeb muitnieks tiek nostādīti mūsu priekšā. Farizejs tiek raksturots kā cilvēks, kam labo darbu netrūkst, turpretī muitnieks tiek raksturots kā nabaga grēcinieks bez jelkādiem labiem darbiem. Par farizeju tiek teikts, ka viņš iegāja templī lūgt, un tur viņš pie sevis sacīja Dievam: “Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem.” [Lk.18:11-12] Tomēr muitnieks nekādā veidā nevarēja lepoties ar šīm lietām. Gluži pretēji, viņam bija kauns savas netaisnības dēļ, kauns par to, kāds bijis līdz šim. Viņš pat nevēlējās pacelt acis pret debesīm, bet sita pa krūtīm un skumjās lūdza: “Dievs, esi man žēlīgs, grēcinieks!” [Lk.18:13] Un tomēr – cik brīnišķīgi! – Kristus saka, ka šis muitnieks atgriezās savā mājā attaisnots, kamēr farizejs ar visiem saviem labajiem darbiem un taisnību cilvēku priekšā nekļuva taisns Dieva priekšā.

Tā mēs redzam, ka grēcinieka attaisnošana Dieva priekšā acīmredzot neprasa labus darbus un iekšējā svētuma izrādīšanu, jo tā izriet no Dieva žēlastības. Grēcinieks paliek grēcinieks, bet Dievs pasludina viņu par taisnu, neskatoties uz viņa grēkiem. Saskaņā ar Evaņģēliju, attaisnošana nav darbība, kuru cilvēks veic pats, bet gan kaut kas tāds, ko viņa labā ir izdarījis Dievs. Tas nesākas cilvēka sirdī, bet gan Dieva sirdī. Tas nav jāsalīdzina ar ārsta rīcību, kurš atjauno slimam cilvēkam veselību, bet gan ar tiesneša rīcību, kurš attaisno apsūdzētu noziedznieku, ne tikai atbrīvojot viņu no visiem sodiem, bet arī, neskatoties uz viņa noziegumiem, piešķirot viņam pilnīgi nevainīga pilsoņa tiesības. Īsumā, attaisnošana ir grēku piedošana. Dievs redz attaisnotu cilvēku tā, it kā viņš nekad nebūtu grēkojis, it kā viņš būtu lieliski izpildījis Dieva Bauslības prasības.

Dāvids un visi pārējie Vecās Derības svētie arī ļoti labi saprata attaisnošanas noslēpumu. Psalmists raksta: “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!” [Ps.32:1-2]