Skip to content
5. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

124. Kā Dievs īsteno savu solījumu?

  • Sākums
  • Kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai
  • e-raksti

Kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai

Hermanis Zasse
Noklausies šo e-publikāciju

Tas ir ievērības cienīgs fakts, ka modernā vēsturiskā pētniecība par baznīcas organizācijas pirmsākumiem ir apstiprinājusi Lutera dziļo ekseģētisko izpratni, ka Jaunajā Derība nav atrodams kāds noteikts, specifisks Baznīcas organizācijas veids, kā arī tas, ka kāds veids varētu tikt kanonizēts.

Kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai

Kā liturģijas vēstures, tā arī Baznīcas – organizācijas vēstures sākumā nav bijusi vienotība, bet gan dažādība. Tāpēc bija arī iespējams Jaunajai Derībai “pierakstīt” visdažādākās organizācijas formas, un vēlāk sev pašiem par apmierinājumu tās atkal tajā atrast. Tā mācība par pāvesta primātu, lai gan tā bija veidojusies pavisam nebibliskā augsnē, tika saistīta ar Pētera vēstulēm. No apustuļu koncila apraksta tika radīta teorija par nekļūdīgu koncilu, lai gan tā saknes nav atrodamas Rakstos, bet gan antīkajā socioloģijā.

Katolicisma mācība, ka atsevišķs cilvēks var kūdīties, bet kopums – nemaldīgs, ir raksturīga visai antīkajai pasaulei no stoicisma līdz muhamedānismam. Kas gan Kalvina prezbiterim ir kopīgs ar Jaunās Derības prezbiteriem? Kas ir kopīgs “Dieva draudzei Korintā” ar modernā kongregacionālisma izpratni par draudzi? Pāvils vispār nesaprastu, kas mācībai par Kristus Miesu no Pija XII encikliks “Mystici Corporis” ir kopīgs ar to, ko par baznīcu kā Kristus Miesu māca viņš.

Tādēļ nav brīnums, ka kristiešu vidi šodien valda zināma nedrošība attiecībā uz dažādo baznīcas pārvaldes formu pamatotību Svētajos Rakstos. Reformēto vidū mēs vairs nevaram atrast tādu pat pārliecību, ar kādu Kalvins Bībelē spēja atrast “kārtību, ar kuru tas Kungs vēlas, lai baznīca tiktu pār valdīta”. Drīzāk mēs vairs tikai redzam dažas galvenās pamatlīnijas, kuras tiek uzskatītas par obligātām (prezbiteriāts kā Baznīcas senāts vai brāļu padome, Sinode kā augstākā instance, bīskapa amata noliegums, kaut arī Ungārijā, pamatojoties valsts baznīcas uzskatiem, bīskapa tituls tiek saglabāts). Pat katoļu dogmatika cenšas Tridentas un Vatikāna stingros izteikumus mīkstināt tik tālu, lai tie būtu savienojami ar Jaunās Derības vēsturisko jēgu. Tā M. Šmauss konstatē,

ka Pāvils Svēto Vakarēdienu var aprakstīt, skaidri nepieminot priesterību (1.Kor.11:17-34)

un tālāk turpina:

Tā ir visas draudzes darbība.

Ja aplūkojam šā paša dogmatiķa lieliskos izteikumus par visas baznīcas priesterisko raksturu, kā arī par visu ticīgo priesterību, tad teikumi, kuros tiek runāts par īpašo priesterību, kļūst par svešķermeņiem visa tēlojuma kopumā. Daudz Bībeles punktu tiek lietoti, lai pamatotu vispārējo priesterību, bet īpašajai priesterībai netiek veltīts neviens. Nevar būt vairs pārliecinošāka katoļu priesterības nebibliskā rakstura atspoguļojuma. Citā vietā mēs lasām par attiecībām starp priesteriem un bīskapiem:

Jaunās Derības izteicieni presbyteroi un episcopoi vēl neapzīmē dažādas iesvētīšanas pakāpes, kā mūsu no grieķu valodas ņemtie vārdi – priesteris un bīskaps. Viena amata sadalījums un apzīmējums ar diviem vārdiem pirmo reizi sastopams pie Antiohijas Ignācija. Šeit pirmo reizi tiek skaidri parādītas iesvētīšanas trīs pakāpes (diakoni, priesteri, bīskapi). Tas sniedzas atpakaļ līdz simtajam gadam. Tā iedīgļi ir atrodami apustuliskajā laikā.

Tā tad tikai iedīgļi! Atklāti sakot, Jaunajā Derībā Romas katoļu hierarhija vēl nav atrodama. Labākajā gadījumā tā ir tikai Jaunās Derības iedīgļu tālāka attīstība. Šeit mēs redzam, cik piesardzīgs ir kļuvis ar Romas mācību cieši saistīts teologs, kad viņš apskata Romas mācības biblisko pamatojumu attiecībā uz baznīcas organizāciju. Neviens, kas šodien ņem nopietni bibliskās liecības, vairs neuzdrošināsies apgalvot, ka Jaunajā Derībā ir atrodama gatava, visiem laikiem derīga baznīcas organizācijas forma.

Diemžēl XIX gadsimta luterāņi savā laikā nespēja izvairīties no kārdinājuma rast atbildi uz jautājumu par vienīgo pareizo veidu, kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai, lai gan savas atbildes viņi mīkstināja ar dažādiem nosacījumiem. Šodien viņi vienkārši noliektos tā fakta priekšā, ka Jaunās Derības baznīcā ir pastāvējušas vairākas iespējas, kalpošanas amata un Baznīcas kā svēto draudzes organizēšanai.

Tēmas: antīkā socioloģija baznīcas dzīve baznīcas organizācija bibliskās liecības draudzes organizēšana katoļu priesterība Kristus miesa mācība par pāvesta primātu Par kalpošanas amata un draudzes attiecībām par nekļūdīgu koncilu ticīgo priesterība

Continue Reading

« Kristība kā pamatsakraments
Morālais arguments Dieva esamības pierādīšanā »
                       

Ieskaties

Ticības apliecības izpratne
Dzīve ticībā
Varat būt drošs par savu mūžīgo mantojumu
Visaptverošā universālreliģija

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Amats un draudze ir nešķirami vienoti Amats un draudze ir nešķirami vienoti
    • e-raksti

    Amats un draudze ir nešķirami vienoti

  • Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti
    • e-ziņas

    Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti

  • Atvēlēt vietu Dievam Atvēlēt vietu Dievam
    • e-refleksijas

    Atvēlēt vietu Dievam

  • Jaunpiedzimšanas notikums Jaunpiedzimšanas notikums
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas notikums

  • Nest vislielāko gaismu Nest vislielāko gaismu
    • e-video

    Nest vislielāko gaismu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Zaudētā un atjaunotā baznīca
  • Savdabīgā vienība
  • Princese Viktorija kļūst par aizgādni
  • Jesus House 2007
  • Svētceļojumi ir modē
  • Jauni Bībeles tulkojumi
  • Kalpošanas amati Baznīcā

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pa dienu uz baznīcu, pa nakti – sabatu

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025