Kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai
Tas ir ievērības cienīgs fakts, ka modernā vēsturiskā pētniecība par baznīcas organizācijas pirmsākumiem ir apstiprinājusi Lutera dziļo ekseģētisko izpratni, ka Jaunajā Derība nav atrodams kāds noteikts, specifisks Baznīcas organizācijas veids, kā arī tas, ka kāds veids varētu tikt kanonizēts.
Kā liturģijas vēstures, tā arī Baznīcas – organizācijas vēstures sākumā nav bijusi vienotība, bet gan dažādība. Tāpēc bija arī iespējams Jaunajai Derībai “pierakstīt” visdažādākās organizācijas formas, un vēlāk sev pašiem par apmierinājumu tās atkal tajā atrast. Tā mācība par pāvesta primātu, lai gan tā bija veidojusies pavisam nebibliskā augsnē, tika saistīta ar Pētera vēstulēm. No apustuļu koncila apraksta tika radīta teorija par nekļūdīgu koncilu, lai gan tā saknes nav atrodamas Rakstos, bet gan antīkajā socioloģijā.
Katolicisma mācība, ka atsevišķs cilvēks var kūdīties, bet kopums – nemaldīgs, ir raksturīga visai antīkajai pasaulei no stoicisma līdz muhamedānismam. Kas gan Kalvina prezbiterim ir kopīgs ar Jaunās Derības prezbiteriem? Kas ir kopīgs “Dieva draudzei Korintā” ar modernā kongregacionālisma izpratni par draudzi? Pāvils vispār nesaprastu, kas mācībai par Kristus Miesu no Pija XII encikliks “Mystici Corporis” ir kopīgs ar to, ko par baznīcu kā Kristus Miesu māca viņš.
Tādēļ nav brīnums, ka kristiešu vidi šodien valda zināma nedrošība attiecībā uz dažādo baznīcas pārvaldes formu pamatotību Svētajos Rakstos. Reformēto vidū mēs vairs nevaram atrast tādu pat pārliecību, ar kādu Kalvins Bībelē spēja atrast “kārtību, ar kuru tas Kungs vēlas, lai baznīca tiktu pār valdīta”. Drīzāk mēs vairs tikai redzam dažas galvenās pamatlīnijas, kuras tiek uzskatītas par obligātām (prezbiteriāts kā Baznīcas senāts vai brāļu padome, Sinode kā augstākā instance, bīskapa amata noliegums, kaut arī Ungārijā, pamatojoties valsts baznīcas uzskatiem, bīskapa tituls tiek saglabāts). Pat katoļu dogmatika cenšas Tridentas un Vatikāna stingros izteikumus mīkstināt tik tālu, lai tie būtu savienojami ar Jaunās Derības vēsturisko jēgu. Tā M. Šmauss konstatē,
ka Pāvils Svēto Vakarēdienu var aprakstīt, skaidri nepieminot priesterību (1.Kor.11:17-34)
un tālāk turpina:
Tā ir visas draudzes darbība.
Ja aplūkojam šā paša dogmatiķa lieliskos izteikumus par visas baznīcas priesterisko raksturu, kā arī par visu ticīgo priesterību, tad teikumi, kuros tiek runāts par īpašo priesterību, kļūst par svešķermeņiem visa tēlojuma kopumā. Daudz Bībeles punktu tiek lietoti, lai pamatotu vispārējo priesterību, bet īpašajai priesterībai netiek veltīts neviens. Nevar būt vairs pārliecinošāka katoļu priesterības nebibliskā rakstura atspoguļojuma. Citā vietā mēs lasām par attiecībām starp priesteriem un bīskapiem:
Jaunās Derības izteicieni presbyteroi un episcopoi vēl neapzīmē dažādas iesvētīšanas pakāpes, kā mūsu no grieķu valodas ņemtie vārdi – priesteris un bīskaps. Viena amata sadalījums un apzīmējums ar diviem vārdiem pirmo reizi sastopams pie Antiohijas Ignācija. Šeit pirmo reizi tiek skaidri parādītas iesvētīšanas trīs pakāpes (diakoni, priesteri, bīskapi). Tas sniedzas atpakaļ līdz simtajam gadam. Tā iedīgļi ir atrodami apustuliskajā laikā.
Tā tad tikai iedīgļi! Atklāti sakot, Jaunajā Derībā Romas katoļu hierarhija vēl nav atrodama. Labākajā gadījumā tā ir tikai Jaunās Derības iedīgļu tālāka attīstība. Šeit mēs redzam, cik piesardzīgs ir kļuvis ar Romas mācību cieši saistīts teologs, kad viņš apskata Romas mācības biblisko pamatojumu attiecībā uz baznīcas organizāciju. Neviens, kas šodien ņem nopietni bibliskās liecības, vairs neuzdrošināsies apgalvot, ka Jaunajā Derībā ir atrodama gatava, visiem laikiem derīga baznīcas organizācijas forma.
Diemžēl XIX gadsimta luterāņi savā laikā nespēja izvairīties no kārdinājuma rast atbildi uz jautājumu par vienīgo pareizo veidu, kā baznīcas dzīvei ir jātop organizētai, lai gan savas atbildes viņi mīkstināja ar dažādiem nosacījumiem. Šodien viņi vienkārši noliektos tā fakta priekšā, ka Jaunās Derības baznīcā ir pastāvējušas vairākas iespējas, kalpošanas amata un Baznīcas kā svēto draudzes organizēšanai.

Ieskaties