Jēzus piedzimšana pēc Mateja apraksta

Katrs no četriem evaņģēlijiem detaļas par Jēzus piedzimšanu un izcelšanos pasniedz savdabīgā veidā. Marks iespējami īsi paziņo: “Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums”. Jānis runā par iesākumu, ka to radīja “Vārds, kas tapa miesa”. Matejs un Lūka plaši apraksta notikumus, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu.

Tika izvirzīts jautājums, no kurienes nāk šī nošķiršanās. Baznīcas vēsturnieks Eisebijs, kurš savu galveno darbu uzrakstīja IV gadsimta sākumā, izdarīja daudzus neatkarīgus spriedumus, balstoties uz viņam pieejamo pirmavotu plašajiem materiāliem. Par evaņģēliju iesākumu atšķirībām viņš saka:

“Tas ir dabiski, ka, kamēr Jānis klusēdams paiet garām mūsu Pestītāja ģenealoģijai pēc miesas, jo to iepriekš bija pierakstījuši Matejs un Lūka, viņam bija jāsāk ar Viņa dievišķības mācību, jo dievišķais Gars viņam to bija rezervējis kā sekotājam.”

Par savu uzskatu pamatu viņš mums apgalvo:

“Es arī nevilcināšos uzrakstīt jūsu labā līdzās interpretācijām visu, ko jebkad esmu rūpīgi iemācījies un atcerējies no vecajiem, garantējot tā patiesību.”

Mateja vēstījuma raksturs ir noskaidrots ar kādu ļoti senu novērojumu palīdzību. Justīns Martirs (ap 100.-165.gadu) uz evaņģēlijiem attiecināja vārdu “memuāri” – apomnemoneumata. Katrs no tiem iespējami uzticami dara zināmus tos tēlus, ko viņš atceras no sava īpašā viedokļa. Jānis rakstīja efeziešiem “Dieva noslēpumu evaņģēliju”. Pētera interpretētājs Marks uzrakstīja “evaņģēliju par Jēzus kalpošanu”, un ārsts Lūka – “pārskatu par slimo dziedināšanām un ciešanām”. Matejs tika dēvēts par “piepildītā pravietojuma evaņģēlistu”. Eisebijs piemin Nikopoles bīskapa Papija vārdus par Mateju no apmēram 140. gada:

“Tātad Matejs savāca patiesības ebreju valodā, bet katrs tās interpretēja, kā spēja.”

Irenejs ap 180. gadu mums stāsta, ka Matejs rakstīja evaņģēliju jūdiem viņu valodā tai pašā laikā, kad Pēteris un Pāvils mācīja Romā.

Justīna vārdus par Mateju kā “piepildīto pravietojumu” izskaidrotāju skaidri ilustrē arī tas, ka Mateja evaņģēlijā ir 65 Vecās Derības citāti, no kuriem 43 vārdu pa vārdam seko Vecajai Derībai. Matejs 12 reizes paziņo, ka pravietojumi ir “piepildīti” Jēzū; Marks šādu novērojumu izdara tikai vienreiz, Lūkas evaņģēlijā šādas frāzes vispār nav, un Jānis savukārt to izmanto 7 reizes. Matejs Kapernaumā strādāja par nodokļu ierēdni un bija pieredzējis grāmatvedis. Birokrātijas valoda tajā laikā bija grieķu, un pārskati bija padoti Hērodam Antipam. Tādā gadījumā šķietami nav iemesla gaidīt, ka Matejs spētu sastādīt evaņģēliju. Ja pirmais rokraksts tika izveidots 40. vai 50. gadu, kad Pēteris un Pāvils mācīja Romā, aprakstīto notikumu precizitāti būtu viegli pārbaudīt, jautājot aculieciniekiem.