Izšķirt Tā Kunga miesu

Vēl tiešāk un skaidrāk tas kļūst saprotams no apustuļa vārdiem (1.Kor.11:29) par Tā Kunga miesas izšķiršanu. Ko tas nozīmē? Vai apustulis nav skaidri un nepārprotami sacījis, ka Sakramentā tiek ēsta Kristus miesa? Taču daži korintieši to nebija pratuši atšķirt no parastās maltītes.

Korintiešu draudzē valdīja nekārtības, jo, sanākot uz Svētā Vakarēdiena baudīšanu, daži uzvedās tik rupji, ka ēda no Sakramentā svētītās maizes, lai apmierinātu savas miesas izsalkumu, par ko runāts no 32. līdz 34. pantam.

Šajos pantos apustulis māca, lai tie, kas ir izsalkuši, paēd mājās. Bet, tik prasti ēzdami no Sakramenta maizes, viņi neatšķīra Tā Kunga miesu no parastas maltītes. Tie neatšķīra maizi, kas ir savienošanās ar Kristus miesu, no citas maizes, un tā viņi ēda un dzēra sev pašiem par sodu. Nekad neaizmirsti šos vārdus — izšķirt Tā Kunga miesu!

Vai to var pateikt vēl skaidrāk? Tam pretī nerunā neviens Dieva vārds, jo vārdi “tā ir Mana miesa”, ko daži uzskata par neskaidriem un daudznozīmīgiem, nekādā ziņā šo mācību nenoliedz, bet gan apstiprina. Tam pretī uzdrošinās stāties tikai šis nabaga kritušais radījums, cilvēka prāts. Ak, saudzē jel mūs, žēlastības pilnais Dievs, un valdi pār mūsu prātu, lai pār mums nenāktu garīga akluma un apcietināšanas sods!

Tā allaž paliks skaidra, bībeliska, dievišķīga un mūžīga patiesība, ka Kristus patiesi šajā Sakramentā mums ir devis ēst un dzert Savu miesu un asinis! Cik gan patiesi ir iepriekš sludinājis pravietis: “Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs..” (Jes.9:5). Gavilēsim līdz ar “Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!” (Rom.11:33) un līdz ar Dāvidu: lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas! Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā!” (Ps.92:6-7).