Izredzētie būs tur, kur ir Dievs

“Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” [2.Pet.3:11-13]

Tā kā jūs zināt, ka visai pasaulei jāiznīkst, jāpazūd gan debesīm, gan zemei, domājiet par to, kā ar svētu un dievbijīgu dzīvi sagatavoties pastarai dienai. Sv. Pēteris šo dienu raksturo tā, it kā tai būtu jānāk jau pavisam drīz. Visiem ir jābūt gataviem to sagaidīt, ar priecīgu cerību steidzoties tai pretī kā dienai, kas mūs pilnīgi atpestīs no grēka, nāves un elles.

Ar praviešu starpniecību Dievs daudzviet Rakstos ir apsolījis radīt jaunas debesis un jaunu zemi: “Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā” (Jes.65:17). Un: “Un mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka nekā septiņu dienu gaisma..” (Jes.30:26). Un Kristus saka: “Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā” (Mt.13:43).

Kā tas notiks — to mums nav iespējams zināt. Mums tikai ir apsolīts, ka būs tādas debesis un tāda zeme, kur nebūs grēka, būs tikai taisnība, kur mājos Dieva bērni, — kā arī Sv. Pāvils saka Rom.8. Tur būs tikai mīlestība un prieks, tikai Dieva valstība, un nekā cita.

Te kādu var nodarbināt šāds jautājums: atpestītie dzīvos uz zemes vai debesīs? Šai vietā Rakstu vārdi skan tā, ka viņi dzīvos uz zemes, bet visas debesis un zeme būs jauna paradīze, kur mājo pats Dievs. Jo Dievs mājo ne tikai debesīs, bet visās vietās. Tādēļ izredzētie būs tur, kur ir Viņš.