Gribi redzēt Dievu?

Kā mēs skatām Dievu?

Mēs visi zinām tādus mūsu dzīves brīžus, kuros mēs apnīkam paši sev, kuros mēs paši sev riebjamies, kuros mūsu acu priekšā nostājas, cik nožēlojami un vāji mēs vadām mūsu dzīves.

Un tā ir šādu stundu svētība, ka tajās izlaužas ilgas pēc Dieva vaiga, pēc Dieva redzēšanas. [Ps.42:3]. Kurš nepazīst šādus mirkļus, kurš nepazīst šādus mirkļus, tas daudz nesapratīs no tā, ko Jēzus mums šodien vēlas sacīt.

Tāpat kā atsevišķais cilvēks, tāpat arī visa pasaule piedzīvo brīžus, kad tā no bezdievības un pamestības sauc pēc Dieva vaiga.

Viss senais jūdaisms ir šāds viens vienīgs sauciens: kā lai es nokļūstu tur, kur varu skatīt Dieva vaigu. Sokrāts un Platons, Kants un vācu filozofi, tie visi vienojas vienā saucienā. Un arī mūsdienās izskan atkal senais jautājums: kā mēs skatīsim Dievu..

Šajā jautājumā ienāk Jēzus vārds: Svētīgi tie, kam ir tīras sirdis, jo viņi skatīs Dievu [Mt.5:8]. Nekas, pilnīgi nekas cits mums neļauj skatīt Dievu, kā tīra sirds, kā mūsu būtības šķīstība.