Gaidi uz To Kungu

“Pēc diviem gadiem faraonam bija sapnis.” [1.Moz.41:1]

Šis ir izcils piemērs, ar kuru citi nav salīdzināmi – neskaitāmo moku dēļ, kas piemeklējušas šo vienu vienīgo cilvēku. Viņa ciešanas ir turpinājušās ilgu laiku, un šajā laikā viņš nav saņēmis nekādu palīdzību, nedz mierinājumu.

No šādiem piemēriem smeltas brīnišķīgās pamācības, kuras atrodamas psalmos un praviešu grāmatās, kā, piemēram: “Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu!” [Ps.27:14] Un: ”Šī parādība īstenosies noteiktā laikā un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos, tad tomēr stipri būs cerēt uz to, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” [Hab.2:3]

Arī Jesajas grāmatā (49:23) sacīts: “Tad tu atzīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu tas, kurā nevilsies tie, kas paļaujas uz Mani.” Miesa un cilvēcīgais vājums saka: tas ir pārāk ilgi, ja palīdzība vilcinās piecus, desmit vai divdesmit gadus, un pārbaudījumam nav redzams gals. Bet atceries, ka tev ir Dieva apsolījums; Dievs ir tavs draugs un Tēvs.

Tā arī mēs šajos laikos dažādos veidos tiekam mocīti sātana un ļaunās pasaules dēļ.

Bet vai gan tu vari darīt ko citu, kā vien – gaidīt uz To Kungu? Tev ir dots apsolījums, ka Dievs būs tavs Tēvs. Lai tavai ticībai pievienojas cerība. Nešaubies par apsolījumu, bet gaidi, kaut arī tas, kas apsolīts, tik drīz vēl netiek dots.

Taču mums jāspriež un jāsaka tā: es zinu, ka esmu kristīts, esmu ēdis Dieva Dēla miesu un dzēris Viņa asinis, Dieva dēļ saņēmis grēku piedošanu, jā, visi mani grēki man ir piedoti, un apsolīta uzvara pār grēku, nāvi un elli. Ko gan vēl es varētu gribēt?