Ētikas mācīšanas problēma skolās

Mācībās publiskajās skolās sastopamas visas normu un normu konfliktu kā arī kristīgās un nekristīgās ētikas attiecību noteikšanas problēmas. Šī situācija sniedz daudz iespēju tiklab baznīcas misionāriskai sludināšanai, kā arī sirdsapziņas pamācīšanai, kalpojot sabiedrībai.

Visu noteicošais un izšķirošais nosacījums šīs situācijas pareizai pārvarēšanai šajā situācijā ir skaidrs ieskats par Dieva vārda spēkā esamību kā mērauklu tiesai pār visiem cilvēkiem, dzīvajiem un mirušajiem, kā arī izglābšanai no šīs tiesas ar ticību Jēzus Kristus pestīšanas darbam. Tādējādi runa šeit pašā pamatā ir par bauslību un evaņģēliju.

Pie tam bauslību un evaņģēliju nedrīkst šķirt vienu no otra. Jo baznīcas sludināšanu un mācīšanu nemainīgi nosaka šī Dieva vārda divkāršā darbība. Protams, pie tam ir nevien jāapdomā, bet arī jāparedz, ka “neba visi ir ticīgi” (2.Tes.3:2), ka tā ir Dieva dāvana, bet ne cilvēku darbības panākums.

Kristīgais uzdevums publiskajās skolās tādēļ balstās uz to un šo uzdevumu nosaka tas, ka Dieva vārds ir spēkā visiem cilvēkiem, ka bauslība ir svarīga visiem cilvēkiem kārtības uzturēšanai cilvēku sadzīvē pēc grēkā krišanas un atrodoties grēka varā, un ka, beidzot, beigu tiesa pēc nemainīgās mērauklas, ko veido bauslība un evaņģēlija aicinājums visai pasaulei, attiecas uz visām tautām un katru cilvēku, un ka šī mēraukla ir piemērojama šīs tiesas aizkavēšanas laikā.