Dzīvība kā dāvana

Dzīvība ir Dieva dāvana. Tāpēc Viņš mums liks atskaitīties par to, ko būsim ar savu dzīvi izdarījuši (Rom.4:12).

Tas attiecas kā uz mūsu ķermeni, tā arī uz garu un dvēseli. Šī iemesla dēļ mums būtu jārūpējas par savu fizisko un garīgo spēku, lai tas netiktu veltīgi izlietots. Fiziskā dzīvība nav vienkārši beigas visam, tāpēc to jācenšas saglabāt jebkuros apstākļos. Fiziskā dzīvība mums ir dota kā līdzeklis, lai mēs varētu veikt savu pienākumu.

Tādēļ mēs nedrīkstam rūpēties par to tik lielā mērā, lai pavirši sāktu pildīt vai pat aizmirst savus pienākumus, it kā šis līdzeklis būtu visu lietu cēlonis jeb galvenais mūsu dzīvē.

Šinī sakarībā labākais piemērs mums ir Jēzus, kas teica: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jņ.15:13). Ja kristietis kādā grūtā savas dzīves brīdī aizmirst šo patiesību vai nu bailēs no nāves vai, apsverot savas dzīvības vērtību, tas tikai norāda uz nepietiekamu Kristus mācības izpratni (1.Jņ.4:18-21).