Dievs savās attiecības ar cilvēci lieto masku

Sava grēcīguma dēļ mēs nevaram redzēt Dievu viņa pārpasaulīgajā godībā. Tas nestu mums nāvi. Tādēļ kopš grēkā krišanas starp Dievu un cilvēku vairs nepastāv tiešas attiecības, bet Dievs savās attiecības ar cilvēci lieto masku.
.

Pestīšanā tā ir Kristus miesa, kas tika upurēta pie krusta, tas ir cilvēku pierakstīts un sludināts Dieva vārds, tie ir baznīcā izdalīti sakramenti, ar kuriem Dievs mūs glābj. Savukārt radīšanas uzturēšanā jeb savas providences darbos Dievs darbojas caur cilvēku aicinājumu.

Tās visas ir Dieva maskas, ar kuru starpniecību žēlsirdīgais Dievs ļauj cilvēkam joprojām līdzi dalīties viņa darbos, viņa rūpēs par cilvēci. Tādējādi mūsu ikdienas darbs iegūst īpašu jēgu un nozīmi, jo tas ir darbs, kurā mēs strādājam kopā ar Dievu.

Un Dieva priekšā visi darbi ir vienlīdz svarīgi un nozīmīgi, piemēram, Luters sacīja, ka Dievs ir tas, kurš slauc govi ar slaucējas rokām. Savukārt cilvēku izdomāti “augsti” darbi un darbošanās, kas nav Dieva pavēlēti, nav nekā vērti, jo tajos Dievs neko nedara.