Dievišķā sāls

“Jūs esat zemes sāls” (Mt.5:13).

Svētības vārdos (Mt.5:1-12) tiek uzrunāti tie, kas ir aicināti žēlastībā sekojot krustā sistajam.

Lai gan tiem, kas tiek pasludināti par svētīgiem, tika uzskatīt par Debesu valstības cienīgiem, bet vienlaikus šai pasaulei pilnīgi un galīgi nederīgiem, tagad viņi tiek apzīmēti ar simbolu, kas izsaka vērtību, kas šeit uz zemes ir neiztrūkstoša.

Viņi ir zemes sāls. Viņi ir lielākais dārgums, augstākā vērtība, kas pieder zemei. Bez tās zeme nevar ilgāk dzīvot. Ar sāli zeme tiek saglabāta, un zeme dzīvo tieši šo nabago, nedižciltīgo, vājo labā, ko pasaule atmet.

Tā iznīcina savu paša dzīvi, ja atmet mācekļus, un – ak brīnums, tieši dēļ šiem atmestajiem pasaule drīkst turpināt savu esamību.

Šis dievišķais sāls pasargā ar savu iedarbību. Tas caurstrāvo visu pasauli. Tas ir tās substance.

Tā mācekļi nav vien lemti debesu valstībai, bet gan viņiem tiek atgādināts par viņu sūtību pasaulē. Kā visi ar Jēzus saistītiem viņi ir likti zemē, kuras sāls tie ir. Ja Jēzus nevis sevi, bet savus mācekļus sauc par sāli, tad viņš viņiem nodod darbību pasaulē. Viņš tos iesaista savā darbā.