Dieva Vārds ir pats Dievs

It īpaši Psalmi skaidro un liek saprast, ka Dievs ne tikai tiek piesaukts Viņa Vārdā*, bet ka Viņa Vārds tiek piesaukts, ka Viņš Savam Vārdam liek “mājot” (5.Moz.12:5; 1.Ķēn.8:43; 11:36; Ps.5:12; 8:2; 25:11; 31:4; 34:4; 80:19).

Šeit redzams, ka neatšķiras vai, ka nav šķirami apzīmējums no apzīmētā. Dieva Vārds ietver sevī svētību un pestīšanu:

Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem. (Fil.2:9)

Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. (Ap.d.4:12)

Tieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu. (4.Moz.6:27)

Šādā veidā Dieva Vārdā un īpašībās atklājas nevien tas, kāds ir Dievs, bet arī tas, kādi mēs esam attiecībās ar Dievu (Ps.18:26-27).

Mārtiņš Luters par Pāvila vēstuli romiešiem (3:4):

“Kāds katrs ir sevī, tāds ir arī viņam Dievs viņa attieksmē pret To: taisnajam taisns, šķīstajam šķīsts, netaisnajam netaisns. Tālab arī mūžībā pazudinātajiem Viņš šķiet netaisns, turpretī taisnajiem taisns, kāds Viņš Savā būtībā ir …“