Diena, kad apprecējās Luters

1525. gada 13. jūnijs bija tā diena, kad apprecējās bijušais katoļu mūks Mārtiņš Luters ar bijušo mūķeni Katrīnu fon Boru.

Viņi nodzīvoja kopā ilgi un laimīgi. Vēlāk Luters rakstīja, ka nemainītu Katrīnu nedz pret Franciju vai Venēciju. “Mans Kungs Kate,” sacīja Mārtiņš, “padarīja Lutera māju priekšzīmīgu, un varēja dot pajumti cietējiem.

“Es esmu laimīgs cilvēks,” rakstīja Luters draugiem, “Katrīna – labākā un lieliskākā no sievietēm – dāvāja man dēliņu, Hansu Luteru.”

Pavisam viņiem bija seši bērni – trīs meitas un trīs dēli. Viņiem bija vismaz seši audžubērni.

Luters par laulību sacījis:

Mājas lietās es piekāpjos Katei. Visās citās lietās mani vada Svētais Gars.

Pirmajā laulības gadā nākas pie daudz kā pierast. Tu pamosties un ieraugi divas bizes. Bet agrāk taču nekā tāda nebija.

Laulības iepriecinātu tēvu, saniknotu pāvestu, eņģeļiem liktu smieties, bet velniem raudāt.

Dieva dāvanas jātver nedomājot.

Dievam patīk darīt brīnumus un āzēt šo pasauli. Jums jāatbrauc uz šīm kāzām.

Kate sūta tev sveicienus. Viņa apsēj mūsu laukus, gana mūsu lopus, tirgojas un tā tālāk. Brīvos brīžos sākusi lasīt Bībeli. Es viņai apsolīju 50 guldeņus, ja izlasīs līdz Lieldienām. Viņa ļoti cenšas un gandrīz pabeigusi piekto Mozus grāmatu.

Miers un mīlestība laulībā ir dāvana, ko var pielīdzināt Evaņģēlija izpratnei.

Apprecēties ir viegli. Bet mīlēt sievu ir daudz grūtāk. Ar miesas vienību nepietiek. Laulībā nepieciešama arī gaumes un raksturu vienība, ko nevar panākt vienā naktī.

Daudz laulības notiek kārības dēļ. Bet iekāro arī utis un blusas. Mīlestība sākas tad, kad sākam kalpot otram. Protams, kristietim jāmīl savu sievu. Viņam jāmīl tuvākais, bet tuvāks par sievu neviens nevar būt, tādēļ sievu jāmīl vairāk par visu. Bet sievai jābūt vistuvākajam draugam.

Nav nekā brīnišķīgāka par saticību laulībā, un nekā skumjāka par šķiršanos.

Lai sieva rīkojas tā, ka vīrs priecājas mājās pārnākot. Bet vīrs tā, ka sieva skumst viņam aizejot.