Desmit baušļu aizliegumi vēl joprojām ir spēkā

Tagad mēs esam apskatījuši un sapratuši, ko Tas Kungs no mums prasa Savos desmit svētajos baušļos. Lai Viņa Gars ikviena cilvēka sirdij šos baušļus izskaidro vēl labāk un pilnīgāk! Paliksim nomodā par visvarenā Dieva degsmi un lielo nopietnību baušļos, kā arī iegaumēsim, ka par šiem baušļiem ir ne tikai jādomā, bet arī bez atrunām tiem jāpaklausa un tie jāpilda!

Atcerēsimies arī, ka Tas Kungs Savus svētos baušļus nav devis kā labus padomus, kurus varētu ievērot, bet gan kā stingras pavēles un likumus, kas mums bez atrunām jāpilda līdz pēdējam sīkumam, ja vēlamies dzīvot Viņa labvēlībā. Tas Kungs ir visvarens Valdnieks pār visām radītām būtnēm, un Viņam ir tiesības prasīt no mums visu, kas Viņam tīk. Dievs taisnīgi no mums prasa ne tikai paklausīt sirdsapziņas balsij, lietot žēlastības līdzekļus un būt nomodā par savu sirdi, bet arī visu to, ko baušļos pavēlējis, – pilnīgu sirds svētumu un šķīstību (3.Moz.19:2; Mt.5:48).

Un Dievs pieprasa ne tikai to. Viņš pasludina arī dievišķas dusmas un lāstu pār ikvienu, kas netur visu, kas Bauslības grāmatā rakstīts (5.Moz.27:26; Gal.3:10). Pieminēsim arī biedinošos draudus un solījumus, ko Tas Kungs pievienoja Savam pirmajam bauslim, kas saskaņā ar Viņa paša vārdiem attiecas uz visiem baušļiem: “Kas Mani mīl un Manus baušļus tur,” – bet šos vārdus izskaidrosim vēlāk. Tagad pārdomāsim Viņa majestātiskos vārdus:

“..Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus līdz trešajam un ceturtajam augumam to bērniem, kas Mani ienīst, bet Es parādu žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un Manus baušļus tur” (5.Moz.5:9-10).

Ievēro vārdus: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs.” Ko gan citu klausīsimies, ja ne Viņu? Ko gan citu bīsimies un uz ko gan paļausimies, ja ne uz Viņu? “Es, Tas Kungs, tavs Dievs.” Kādu dienu tu Viņu sastapsi, un tiesas dienā tev būs ar Dievu jānorēķinās par Viņa baušļiem.

Ko Dievs par to saka? Viņš saka: “..Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs..” – pilns dedzības gluži kā līgavainis, kura sirds, uzticība un šķīstība deg kā uguns. Tas Kungs ir tāds, “kas piemeklē tēvu grēkus līdz trešajam un ceturtajam augumam”, ja bērni seko saviem tēviem grēkā (Ec.18:20). Ievēro, kā Viņš vērtē grēku tiem, kas Viņu ienīst, un tam pretstatā ir tie, “kas Mani mīl un Manus baušļus tur”.

Cilvēks, kas nemīl Dievu un netur Viņa baušļus, Viņa priekšā stāv kā nievātājs un nīdējs. Par to Kristus saka: “Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa” (Mt.12:30). Te mēs atkal redzam, ka Dievs prasa visu sirdi un nekavējas pie atsevišķiem darbiem, bet saka: “Mīli Mani – mīli un turi Manus baušļus.” Tieši tā, kā mūsu Kungs Kristus saka: kas Viņu mīlēs, tas Viņa vārdus turēs; kas Viņu nemīlēs, tas Viņa vārdus neturēs (Jņ.14:21).

Dievs saka, ka darbu darīšana pēc Bauslības burta vēl nenozīmē baušļu pildīšanu. Pāri visam Viņš prasa sirdi, bērna sirds dziļāko mīlestību un labpatiku, un visi darbi bez šādas mīlestības nav nekas cits kā liekulība Dieva priekšā. Patiesi, ja tu neturēsi visus Dieva baušļus, mīlestības vadīts, tev draud Viņa mūžīgās un majestātiskās dusmas. Viņš to nepārprotami pasludina (5.Moz.27:26): “Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda!”

Ikvienam tas jāliek pie sirds! Daudzi gan vēlas būt kristieši, bet tiem ir maldīgs priekšstats par Dievu, un viņu ticība ir neīsta un neskaidra. Savas pašpārliecinātības vai Evaņģēlija pārprašanas dēļ tie nebīstas no Dieva dusmām un dedzības pret grēku un iedomājas, ka Dievs ir vienaldzīgs pret Saviem baušļiem. Viņi pret Dieva baušļiem izturas pēc savas labpatikas, izvēlas noteiktus darbus un aizmirst citus, un savai dievbijībai un ticībai izrauga pavisam citu mērķi. Šis cilvēciskais mērķis ir uzstādīts tā, lai būtu sasniedzams, izpildāms un cilvēks varētu būt ar sevi apmierināts.

Tā ir Dieva apsmiešana, kad visvarenais Valdnieks netiek cilvēku acīs godāts un cienīts, bet uzskatīts par tukšu vietu. Citādi cilvēks godātu visus Viņa baušļus, arī tos, kas pieprasa sirdi, domas, vēlmes un slēptos nolūkus. Atšķirīgi šajā ziņā ir patiesi dievbijīgi cilvēki, kas nekad nav apmierināti ar savu garīgumu, bet arvien jūtas apsūdzēti, vāji un ir noraizējušies.

Tādēļ ievēro, ka Dievs paliek tāds pats un nemainās, un šodien Viņa būtība ir tāda pati kā tad, kad ar zibeņiem un pērkoniem Viņš pasludināja Bauslību. Tas nozīmē, ka Viņa desmit baušļu aizliegumi vēl joprojām ir spēkā. Ko Viņš ienīda toreiz, to Viņš ienīst joprojām, un, ko Viņš prasīja toreiz, to Viņš prasa joprojām. Viss, kas izraisīja Dieva dusmu spriedumu pār grēciniekiem senlaikos, izraisa Viņa dusmas pret mums arī šodien.