Cilvēki ir kā avis bez gana

Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. [Mt.9:36]

Kad Jēzus redzēja lielos ļaužu pulkus, “sirds Viņam par tiem iežēlojās”. Šī Joma mums par Jēzu daudz ko atklāj. Ko, vērojot lielos ļaužu pulkus, redzam mēs? Kāda ir mūsu attieksme, kad lūkojamies uz milzīgajām cilvēku masām, kas apdzīvo zemi?

Jēzus par ļaudīm iežēlojās. Protams, arī mūsdienās, redzot lielas ciešanas, cilvēku sirdis iežēlojas. Pasaulē ir tik daudz bada un posta, netaisnības un apspiešanas, tik daudz baiļu un tukša, iznīcīga prieka! Jā, mums tiešām ir iemesls iežēloties par saviem līdzcilvēkiem un darīt visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu.

Taču pavisam citādi iežēlojas Jēzus sirds, kad Viņa acis redz postu, ko vairums cilvēku nemaz nepamana.

Jēzus no sirds iežēlojas, jo visi cilvēki ir kā avis bez gana.

Bet gans pēc Dieva prāta ir nepieciešams visiem. Par kādu ganu Bībele runā? Īstam ganam ir jāiet savām avīm pa priekšu un jārāda pareizais ceļš. Jēzus redzēja, ka cilvēkiem tāda gana nav.

Nezinādami, kam garīgās lietās uzticēties, viņi bija šaubīgi un apjukuši, un maldu mācītāji tos viegli varēja samusināt.

Vai tāda – juku un neskaidrību pilna – nav arī mūsdienu situācija? Dažādas balsis aicina un vilina cilvēkus visos iespējamos virzienos. Jā, arī šodien mums trūkst ganu ar garīgu autoritāti.

Īsts gans vada savu ganāmpulku pie ūdens un barības. Draudzes gani ir atbildīgi par to, lai tauta dzirdētu skaidru un tīru dzīvības vārda sludināšanu. Taču pārāk bieži mums ir jāklausās neskaidra sludināšana, kad netiek izšķirta svētā Bauslība un glābjošais Evaņģēlijs.

Nereti par glābšanu un jauno dzīvi tiek runāts, nepieminot šauros atgriešanās vārtus. Tiek runāts par kristietību, nepieminot Kristu, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku.

Tāpēc lūgsim Dievu, lai Viņš mums sūta īstos ganus, kas ir Viņa aicināti; kas pazīst dzīvības ceļu un Evaņģēlija patiesību un var rādīt īsto pestīšanu arī citiem.