Brīvība nav cilvēka īpašība

Dievs cilvēkā rada Dieva tēlu virs zemes.

Tas nozīmē, ka cilvēki ir līdzīgi Radītājam, jo ​​viņi ir brīvi. Patiesībā cilvēks ir brīvs tikai caur Dieva radību, caur Dieva Vārdu. Cilvēks ir brīvs Radītāja pielūgsmei.

Bībeles valodā brīvība nav kaut kas tāds, kas cilvēkiem ir pašiem, bet gan tas, kas viņiem ir paredzēts citiem. Neviens nebauda brīvību “pats par sevi”, tas ir, vakuumā, kā cilvēks var būt muzikāls, inteliģents vai akls pats par sevi.

Brīvība nav cilvēka īpašība. Tā nav arī spēja, tieksme, sava veida būtne, kas ir kaut kur dziļi cilvēkā. Ikviens, kurš rūpīgi izmeklēs cilvēku, lai atrastu brīvību, neko no tās neatradīs. Kāpēc?

Jo brīvība nav īpašība, ko var atklāt. Tā nav īpašums, klātbūtne vai objekts. Tā nav arī dzīvesveids.

Drīzāk tās ir attiecības; pretējā gadījumā tā nav nekas. Patiešām, tās ir attiecības starp diviem cilvēkiem. Būt brīvam nozīmē “būt brīvam otram”, jo otrs mani ir saistījis ar sevi. Tikai attiecībās ar otru es esmu brīvs.