Bausība un Evaņģēlijs iedarbojas atšķirīgi
Dieva bauslība un Evaņģēlijs darbojas atšķirīgi!
| KĀ DIEVS TOS DEVIS | |
|---|---|
| BAUSLĪBA | Tā kā Dievs ierakstījis bauslību cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (Rom.2:14-15):
pat visļaunākais grēcinieks saprot, ka viņam būtu jādara tas, ko pavēl bauslība (Rom.2:14-15). |
| EVAŅĢĒLIJS | Tā kā Dievs neierakstīja Evaņģēliju cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (1.Kor.2:6-14):
cilvēks iepazīst Evaņģēliju vienīgi tad, ja kāds viņam to pasludina, vai viņš par to izlasa (Mt.28:18-20; Lk.9:2; Rom.10:14-15; 16:25-26). |
| KOPSAVILKUMS | Lai gan ikviens cilvēks kaut nedaudz pazīst bauslību, par Evaņģēliju var uzzināt vienīgi no Dieva vārda. |
| KO TIE MĀCA |
|
| BAUSLĪBA | Tā kā bauslība norāda, kas mums būtu jādara (2.Moz.20:1-17; 5.Moz.27:10), tā:
pieprasa pilnīgu pakļaušanos (5.Moz.6:5-8; Mk.12:30-31; Jēk.2:10); nekad nepiedod, bet vienīgi apsūdz no nonāvē. |
| EVAŅĢĒLIJS | Tā kā Evaņģēlijs pasludina, ko Dievs ir mūsu labā paveicis Kristū (Mt.26:26-28; Rom.4:8; 6:3-7; 2.Kor.5:19, 21), tas:
neko nepieprasa, bet piedāvā Dieva žēlastību (Ap.d.20:24) un pestīšanu (Ef.1:13); piedod, glābj, atpestī, taisno, dāvā mieru un mūžīgu dzīvību (Rom.3:24, 28; 5:1; Kol.1:13-14, 21-22; Jņ.10:27-28; 1.Jņ.5:11). |
| KOPSAVILKUMS | Lai gan par pirmo Dieva vēsti – bauslību – var uzzināt arī no citām reliģijām, visskaidrāk to māca Bībele. Taču pats svarīgākais ir tas, ka vienīgi Bībelē ir atrodama otrā vēsts – Evaņģēlijs. |
| KO TIE APSOLA | |
| BAUSLĪBA | Bauslība var mums apsolīt dzīvību un pestīšanu (3.Moz.18:5; Lk.10:25-28), taču:
bauslība pasludina par taisnu vienīgi taisnīgo (Rom.2:13). |
EVAŅĢĒLIJS |
Arī Evaņģēlijs sola dzīvību un pestīšanu (Jņ.3:15-16; 5:24), taču:
Kristū Evaņģēlijs pasludina par taisnu arī netaisnīgo (Rom.4:5; 5:6-8). |
KOPSAVILKUMS |
Vienīgi Kristus bija spējīgs izpildīt bauslības prasības. Viņš piepildīja bauslību, lai mēs tiktu pestīti. |
| KO TIE DRAUD | |
| BAUSLĪBA | Bauslība pastāvīgi draud mūs sodīt (1.Moz.2:17; 3.Moz.26:14-17; 5.Moz.27:26; Gal.3:10). |
EVAŅĢĒLIJS |
Evaņģēlijs nekad nedraud (2.Sam.12:13; Mt.9:2; Lk.7:47; Jņ.8:3-11; 1.Tim.1:15). |
KOPSAVILKUMS |
Kristus uzņēmās mums pienākošos sodu, tādējādi apklusinot bauslības draudus. |
| KO TIE PAVEIC | |
| BAUSLĪBA | Tā kā bauslība mums nevar palīdzēt piepildīt savas prasības, tā:
nekad nepalīdz mums izkļūt no grēkiem, iedzenot mūs izmisumā (Mt.27:3-5; Rom.7:7, 24); modina mūsos bailes un vainas apziņu, taču nespēj mierināt (2.Sam.12:7-13a; Ap.d.2:36-37). |
EVAŅĢĒLIJS |
Tā kā Evaņģēlijs mūs aicina un Kristū ļauj saņemt Dieva svētību (Ap.d.16:27-31; Rom.10:17), tas:
nepieprasa labu sirdi, labu uzvedību, pilnveidošanos, dievbijību, mīlestību pret Dievu vai cilvēkiem. Tas nedod pavēles, taču izmaina mūs (2.Kor.3:18; 5:17; Ef.5:8; Kol.1:21-22). |
KOPSAVILKUMS |
Bauslība nevar mūs glābt, taču tā kalpo svrīgam mērķim: tā mums dod grēka apziņu. Tas sagatavo augsni Evaņģēlijam, kurš dāvā pestīšanu un dziedina mūsu dvēseli. |
| KAM TIE JĀUZKLAUSA | |
| BAUSLĪBA | Bauslība nepieciešama visiem grēciniekiem (1.Tim.1:9). |
| EVAŅĢĒLIJS | Grēciniekiem, kuri atzīst un nožēlo savus grēkus, ir nepieciešams Evaņģēlijs (Jes.61:1-3; Lk.7:37, 44-50). |
| KOPSAVILKUMS | Kad kopā pulcējas gan tie, kas atgriezušies no grēkiem, gan tie, kas nav atgriezušies no grēkiem (kā kristīgā draudzē), ir nepieciešams sludināt gan bauslību, gan Evaņģēliju. |
Noderīga lieta :)