Bagātīgi apdāvinātie

Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. [1.Kor.1:4-6]

Jā. Tā tas tiešām ir. Neskatoties uz to, ka Korintas draudze, kurai Pāvils rakstīja savu vēstuli, bija velna postīta, un cilvēki pārdroši izmatoja Evaņģēlija brīvību, tas nemazināja Dieva dāvanu vērtību, kas tai bija dāvātas. Tādēļ mēs nevaram vērtēt Baznīcu pēc ļaudīm – vai tie ir ar vai bez trūkumiem.

Apustulis Pāvils norāda uz Kristū Jēzū saņemto žēlastību, jo tikai ar to kristieši ir kļuvuši par kristiešiem, un ir bagāti visās lietās viscaur vārdā un atziņā, jo Kristus liecībai ir likti stipri pamati viņu vidū.

Ja mēs saglabājam Evaņģēliju šķīstu, mums ir dārgums, ko Dievs dod savai Baznīcai – tad mums netrūkst vairāk nekā, kaut arī mēs paliekam vēl nepilnīgi un vāji. Kur ir Evaņģēlijs, tur ir Baznīca. Un ja arī kristiešu vidū ir tādi, kas netic un nedzīvo kristīgu dzīvi, tas kaitē tikai viņiem pašiem un nevis ticībai, Kristībai vai mācībai. Dieva dāvātais dārgums paliek nebojāts – vēl vairāk – Dievs var dot savu žēlastību, ka tie atgriežas no neticības un labojas.

Turpretim bez šī dārguma – Dieva Vārda – nevar būt ne Kristīgas Baznīcas, ne glābšanas, ne cerības, pat tad, ja cilvēki paši saviem spēkiem nopūlētos un censtos būt labi, tikumiski un krietni. Āmen!