Ar žēlsirdības pilnvarām uzticīgi un klusi aptverts Brīnumaini pasargāts un mierināts Tā es vēlos dzīvot kopā ar jums šīs dienas Un kopā ar jums ieiet... Lasīt tālāk
Dītrihs Bonhēfers
Pie Kristus bērna silītes mēs nevaram nostāties kā pie kāda cita bērna šūpuļa, bet kas grib iet pie viņa silītes, ar to kaut kas notiek,... Lasīt tālāk
Tautas dziļākās vainas un briesmu vidū runā kāda balss klusi un noslēpumaini, bet pilna ar svētīgu noteiktību, tā saka par pestīšanu ko nesīs dievišķā bērna... Lasīt tālāk
Jēzus Kristus apveids iegūst apveidu cilvēkos. Cilvēks neiegūst savu paša, pastāvīgi tēlu, bet tas, kas viņam dāvā apveidu un saglabā to, vienmēr ir tikai paša... Lasīt tālāk
Lai neviļamies. Pestīšana tuvojas (Lk.21:28), vai mēs zinām vai nezinām, un jautājums ir vienīgi: vai mēs ļausim lai tā nāk arī pie mums vai arī... Lasīt tālāk
Nāve no ārienes ir briesmīgākais ienaidnieks, kurš mums pienāk, kad grib. Tā ir pļāvējs, zem kura vēziena krīt puķes.... Lasīt tālāk
Nav nekas, kas mums varētu aizstāt mīļā cilvēka klātbūtni, un tas nemaz arī nav jāmēģina, tas vienkārši ir jāiztur un jāizdzīvo līdz galam, tas gan... Lasīt tālāk
“Bet ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība” (Rom.11:6). Neuzkrītošs teksts, kam viegli paslīd garām.... Lasīt tālāk
Ja cilvēks ir reiz nonācis pie savu iekšējo spēku robežas, ja viņš pats sev kļūst par nastu, tad viņam vairs nepalīdz nekādi vārdi, nekādi ideāli... Lasīt tālāk
Ticība, kas necer, ir slima. Tā ir kā izsalcis bērns, kas negrib ēst, vai kā noguris cilvēks, kas nevēlas gulēt.... Lasīt tālāk