Tas, ka mēs drīkstam lūgt, nav nekas pats par sevi saprotams. Proti, lūgšana gan ir cilvēka sirds dabiska vajadzība, bet dēļ tā tai vēl nav... Lasīt tālāk
Dītrihs Bonhēfers
Dekalogs neietver sevī nevienu bausli kas liktu strādāt, bet gan bausli, kas pavēl atpūsties no darba. Tā ir pārmaiņa pierastajā domāšanā.... Lasīt tālāk
Dieva baušļa priekšā cilvēks nav Herkuless patstāvības krustcelēs, nav mūžīgais cīnītājs par pareizo izvēli, pienākumu konfliktā novārdzinātais, tāds, kas arvien piedzīvo neveiksmi un sāk atkal... Lasīt tālāk
Cilvēks, kuru Dievs ir radījis pēc savas līdzības, tas nozīmē – brīvu, ir cilvēks, kas ņemts no zemes. (1.Moz.2:7). Spēcīgākos vārdos kā šeit nevarētu runāt... Lasīt tālāk
Kad Jēzus bagātajam jauneklim pieprasīja brīvprātīgu nabadzību, tad viņš zināja, ka šeit iespējama vai nu paklausība vai nepaklausība.... Lasīt tālāk
Dīvainā nenoteiktība, kas iezīmē Epifānijas svētkus, ir tik pat sena kā svētki paši. Noteikti zināms, ka jau ilgu laiku, vēl pirms sāka svinēt Ziemassvētkus, Austrumu... Lasīt tālāk
Tā nu mēs šī gada beigās runājam par katru nedēļu, katru stundu, kas ir pagājusi. Mēs tik ilgi vēlamies ar šo vārdu iet lūgšanā, līdz... Lasīt tālāk
Pravietis ir vīrs, kas apzinās, ka Dievs viņu kādā noteiktā, satricinošā dzīves brīdī viņu ir satvēris un aicinājis un nu vairs nevar savādāk, kā nostāties... Lasīt tālāk