Cilvēku un Dieva darbošanās draudzē

Ja nu strīdu draudzē sāk risināt tur, kur pastāv drauds, ka ar kristiešu darbiem tiek aizsegts Kristus darbs un ar skolotāju personību Jēzus Kristus persona, tad šo abu patiesā attiecība tiek parādīta ar divām līdzībām – ar Dieva tīrumu un Dieva celtni (1.Kor.3:5-17).

Dievs rada ticību ar dāvanām, ko Viņš sniedz cilvēkiem kā sludinātājs un skolotājs, kā arī ar svētību, kas nāk no Viņa, Viņam sludinot vārdu.

Šī cilvēku un Dieva darbošanās draudzē nav nekas tāds, kas seko viens otram, tie darbojas viens otrā. Tāpat kā tas ir ar līdzībām par Dieva valstību, šajā sakarībā var pārdomāt, ko nozīmē tas, ka Dieva vārda izpratni skaidro, izmantojot tādus tēlus kā sēkla, sēja, uzdīgšana, augšana, augļu nešana un, beidzot, raža. Salīdzinājums ar lauku kopšanu visos laikos sniedz labi priekšstatāmu atziņu, kā bez zelšanas un izdošanās, ko nodrošina Dievs, visas cilvēku pūles un rūpes ir veltīgas, bet arī otrādi ka šos cilvēku pūliņus balsta un nes Dieva apsolījums.

Līdzīgi tas ir ar draudzes izveidi un celsmi, it īpaši redzot to, kā šis salīdzinājums ar celtni īstenojas draudzes dzīvē: pamats tai ir Jēzus Kristus persona. Bet šis pamats ir saistošs, tāpēc ka draudzi saista Kristus. Tādējādi tas, kas saista kristīgo draudzi, nav nekas ārpusē stāvošs, formāls, bet ir kaut kas iekšējs, personāls.

Tā nav kaut kāda zināma kristoloģija, kas apzīmēta ar kādu cilvēku personvārdiem, bet gan pats Kristus, kura priekšā atkāpjas vai tiek atcelts antagonisms, ko iemieso dažādus virzienus pārstāvošie cilvēku vārdi. Bet tur, kur runa ir par saistošo pamatu Jēzus Kristus personā (kas ir saistošs tāpēc, ka to veido Viņš), tur kristīgās dzīves izpausmēs kristiešu darbus iespējams atšķirt no Kristus un no Kristus darba.