Skip to content
14. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?

  • Sākums
  • Piētisma iezīmes
  • e-refleksijas

Piētisma iezīmes

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

Ir bijuši daudzi mēģinājumi aptvert piētismu kā vēsturisku parādību jeb kustību. Taču tas, izrādās, nav tik vienkārši. Tā, piemēram, Baznīcas vēsturnieks Kurts Ālands raksta:

“Piētisms kā tāds vispār nekad nav pastāvējis. Tas vienmēr ir eksistējis vienīgi dažādās izpausmēs”.

Tie, pirmām kārtām, ir daudzi, kaut arī daļēji pazīstami piētisma pārstāvji. Līdzās Cincendorfam vispirms jānosauc tāds vārds kā Augusts Hermanis Franke (1663-1727), kurš, starp citu, ir bijis arī Cincendorfa skolotājs. Filips Jākobs Špēners (1635- 1705) ar saviem darbiem “Pia desideria” un “Dievbijīgās ilgas” ir sacerēļis programmu Baznīcas un teoloģijas reformai. Viņu saistījusi cieša draudzība ar Cincendorfa tēvu. Špēners ir nodibinājis vispirms 1670.gadā Frankfurtē saukto “collegia pietatis”. Tās bija saiešanas mājās, kur sapulcējās lūgšanārn, Rakstu studijām un celsmes lasījumiem, Johans Arnts (1555-1621), kura darbam “Četras grāmatas par īstu kristietību” vēl līdz mūsdienām ir svētīga ietekme uz dievbijību un celsmi. Nosauksim arī Johana Albrehta Bengela (1687-1752), švābu Baznīcas tēva, vārdu, kurš ir veicis svētīgu darbu galvenokārt ar savu Bībeles skaidrojumu. Var minēt arī Johana Konrāda Vilhelma Loēs vārdu, kurš Noiendetelsauvā nodibināja iestādi diakonisēm un vēl šodien pastāvošu apvienību iekšējai un ārējai misijai, kāda tā ir luteriskās Baznīcas izpratnē.

Šo vārdu uzskaitījumu varētu turpināt, kā runājot par tagadni, tā arī par vēsturi. Tie ir vīri un sievas, kam ir gan dažāda izcelsme, bet kurus vieno tā kopīgā iezīme, ka tie dzīvo, sekodami Kungam, ka tie kalpo Viņam ar dažādām dāvanām, veicot savu misiju un nesot svētīgus augļus visā pasaulē – diakonijā, teoloģijā, arī kā dziesmu sacerētāji vai celsmes rakstu autori, Kā viņi paši vest1 pie ticības, tā viņi pie ticības ir vadījuši daudzus citus. Viņi ir Svētā Gara darbarīki.

Tieši tāpēc arī rodas šis jautājums: kas tad piētismā ir tas īpašais, ja zinām, ka nupat minētais taču ir nepieciešama Baznīcas un kristīgas dzīves sastāvdaļa? Piētisms – tā mums būtu jāsaka – ir dzīvas ticības auglis, un tā ir Svētā Gara dāvana un zīme Baznīcā.

Vārds “piētisms” atvasināts no latīņu vārda “pietas”, kas nozīmē “dievbijība”, “uzticība” vai ari vienkārši “mīlestība”. Bet mēs zinām arī to, ka šo vārdu var lietot kā lamuvārdu, kā tas diemžēl notiek arī kristiešu starpā… Šādā veidā bieži vien radušies asi strīdi arī atsevišķu baznīcu un draudžu iekšienē. Jo tas, kurš visā nopietnībā grib būt kristietis, bieži kļūst par zobgalības objektu, un izsmiekls var viņu arī rosināt aizstāvēties un strīdēties.

Šādā strīdā, kas norisinājās 17. gadsimtā Leipcigā, sakarā ar kādu ļoti bēdīgu notikumu – kāda teoloģijas studenta nāvi, kad vēl viņa bērēs viņu par piētistu bija izzobojis kāds no viņa profesoriem – bija radies kāds dzejolis, kurā īsi apkopots tas, kas veido piētistu.

    “Bet kas ir piētists? Kas uzņem Dieva vārdu
    un pēc šī vārda svētu dzīvi ved.
    Ikkatram kristietim tāds ejams īstais ceļš
    Bet ko lai gūst no gudra retoriķa,
    no kanceles kas svētus vārdus māca,
    bet paša dzīve nesvēta ir tam…
    ikvienam kristietim ir sirdī jāmīt pietātei!”[1]

Vai mums tad nu nevajadzētu pasacīt pavisam skaidri: tas, kurš ir īsts kristietis, šajā nozīmē ir ari piētists, un tas, kurš nav tas nav arī īsts kristietis.


[1] – Šo dzejoli sacerējis Joahims Fellers, Leipcigas poētikas profesors, sakarā minētā studenta nāvi (sal. Mt.7:12-23).

Continue Reading

« Mēs ticam daudz par daudz
Kas tad cits, ja ne mēs!? »
                       

Ieskaties

Vai dzirdējāt manu vārdu?
Grēcīgā miesa, pasaule un velns
Skandinot vara zvanus
Dievs glābj, kuru grib

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Ticība caur šaubām Ticība caur šaubām
    • e-apceres

    Ticība caur šaubām

  • Jēzus atkal atgriežas ar jaunu žēlastību Jēzus atkal atgriežas ar jaunu žēlastību
    • e-apceres

    Jēzus atkal atgriežas ar jaunu žēlastību

  • Interesants video no bijušā mācītāja Interesants video no bijušā mācītāja
    • e-video

    Interesants video no bijušā mācītāja

  • Vēlmes, ko nevar apmierināt Vēlmes, ko nevar apmierināt
    • e-raksti

    Vēlmes, ko nevar apmierināt

  • Mēs varam sagaidīt grūtības un ļaundarību Mēs varam sagaidīt grūtības un ļaundarību
    • e-refleksijas

    Mēs varam sagaidīt grūtības un ļaundarību

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Par vienīgo patieso Kristus baznīcu
  • Veslijam veltīta izstāde
  • Es nemiršu – mans vārds ir Jānis!
  • Princese Viktorija kļūst par aizgādni
  • Ļaudis, kas lūdz
  • Jēzus līdziniekam jāatstāj baznīca
  • Piētisma saknes

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Tādēļ kristieša dzīvei jābūt tādai, lai Dieva brīnišķīgais vārds netiktu zaimots. Kristiešiem jābūt modriem, lai tie ar savu dzīvi neizraisītu…”
  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pāvests uz skrituļdēļa

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025