Skip to content
5. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

266. Kas ir vislabākā lūgšana?

  • Sākums
  • Kas ir glābšana?
  • e-refleksijas

Kas ir glābšana?

Karls Frederiks Vislofs
Noklausies šo e-publikāciju

Līdz ar Jēzus vietniecisko nāvi par mūsu grēkiem un Viņa godības pilno augšāmcelšanos mūsu taisnošanai pestīšanas darbs ir pabeigts. Mūsu Dievs ir salīdzināts; tas nozīmē, ka visu cilvēku grēki ir izpirkti.

Kas ir glābšana?


Tomēr nebūt ne visi cilvēki ir atraduši pareizo ceļu uz Dievu. Tam, ko Jēzus ir ieguvis visai pasaulei, jākļūst par katra cilvēka personīgu īpašumu. Pasaule ir salīdzināta ar Dievu. Taču mums pašiem ir jāizlīdzinās ar Dievu. (2.Kor.5:18-21) Katram cilvēkam jāpaņem sava daļa no šī mantojuma. Bibele skaidri parāda, kā to darīt. Īsumā pievērsīsimies tam, ko Bibele saka par glābšanas ceļu. Būt skaidrībā par to ir tikpat svarīgi, kā pieņemt Jēzus glābšanas darbu kā pabeigtu un galīgu. Vispirms mums jānoskaidro, ko nozīmē jēdziens “glābšana” jeb “pestīšana” Bibeles izpratnē.

Glābšanas pretstats ir pazušana. Caur grēkā krišanu cilvēce pelnījusi pazušanu. Grēks atšķir cilvēku no Dieva. Grēka dēļ mēs esam pakļauti Dieva dusmām, grēka dēļ Dieva dusmu spriedums nāk pār visu pasauli. (Jes.59:2; Mih.3:4)

Glābšana nozīmē grēku piedošanu. Glābšana ir izeja no briesmīgā stāvokļa, kurā mūs novedis grēks. Kad Dievs mums piedod mūsu grēkusmēs esam glābti. Glābšana notiek, kad mēs pieņemam Dieva piedošanu. “Dot viņa laudim pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu.” (Lk.1:77) Tas, kurš nav saņēmis grēku piedošanu, ir pazudis, jo arvien vēl atrodas Dieva dusmu ietekmēTas, kurš ir saņēmis grēku piedošanu, ir glābts, jo atrodas Dieva žēlastībā. (Ps.32; Rom.8:1)

Glābšana neizpaužas reliģiskā ekstāzes pārdzīvojumā vai emocionālā uzplūdā – ļoti svarīgi būt par to skaidrībā. Daudzi domā, ka glābšana notiek kaut kur cilvēka iekšienē, saņemot spēcīgu, aplaimojošu piedzīvojumu. Tiesa gan, glābšana ir pārdzīvojums, jo arī mūsu jūtas ir iesaistītas šajā procesāTaču pati glābšana nav emocijas. Glābšana notiek grēku piedošanā (Rom.8:33-39; 1.Jņ.2:1-2) Ja mani grēki ir piedoti, es esmu glābts, neatkarīgi no tā, vai es to sajūtu vai ne. Ja mani grēki nav man piedoti, es esmu pazudis, neatkarīgi no manām sajūtām. (Mt.7:22-24)

Tas, kurš atrodas Dieva dusmu ietekmē, ir pazudisTas, kurš atrodas Dieva žēlastības ietekmē, Jēzus dēļ ir glābts. Būt glābtam tātad nozīmē būt “pārvietotam” no Dieva dusmu ietekmes sfēras uz Dieva žēlastības ietekmes sfēru. Šo “pārvietošanu”, šo stāvokļa maiņu Dieva priekšā veic Dievs pats. Dieva žēlastība glābj mani no Dieva dusmām. (Rom.5:9; 1.Tes.1:10) To Dievs dara caur savu Dēlu Jēzu Kristu. Viņā Dievs ir salīdzinājies ar pasauli, un tā ir izlīdzinājusies ar Dievu, tas ir negrozāms fakts, izplānots un piepildīts jau pirms 2000 gadiem. Dievs to neslēpj. Viņš to dara zināmu pasaulei, liek šo glābšanu pasludināt. Šim pasludinājumam piemīt brīnišķas spējas – tas rada sirdīs ticību, kas nav nekas cits kā paļāvība tam, ko Dievs saka par glābšanu Jēzū Kristū. (Rom. 10, 17) Ticība tveras pie Jēzus un tādējādi pasludina grēku. piedošanu tam, kurš tic. “Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek viņa.” (Jn.3:36; 5:24)

Pilnīga glābšana

Bībele mums māca raudzīties uz priekšu, pretī pilnīgai glābšanai, kad Jēzus būs nācis, lai visu šeit, virs zemes, sakārtotu.

Tad “Viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem”. (Atkl.21:3) Galu galā augšāmcelšanā visas ļaunās grēka sekas – gan miesīgās, gan garīgās – būs zudušas. Tikai tie, kuri saņem grēku piedošanu, atrodoties žēlastības laikā, un kļūst par Dieva bērniem, ticot Jēzum, saņems savu daļu pie pilnīgās glābšanas.

Tēmas: Bībele par glābšanas ceļu Bībeles mācības studijas ceļš uz Dievu glābšana īss pārskats pestīšana pestīšanas darbs pilnīga glābšana reliģiskās ekstāzes pārdzīvojums Ticības saturs

Continue Reading

« Tīrākā liekulība un mērkaķošanās
Jautājums par personīgo pestīšanu »
                       

Ieskaties

Kristietība un pasaules reliģijas
Mierinājums grēciniekam
Viens par visiem un visi Vienā
Par cilvēku muļķību

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti
    • e-ziņas

    Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti

  • Atvēlēt vietu Dievam Atvēlēt vietu Dievam
    • e-refleksijas

    Atvēlēt vietu Dievam

  • Jaunpiedzimšanas notikums Jaunpiedzimšanas notikums
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas notikums

  • Nest vislielāko gaismu Nest vislielāko gaismu
    • e-video

    Nest vislielāko gaismu

  • Upurēt dēlu Upurēt dēlu
    • e-apceres

    Upurēt dēlu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Vai liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Kas ir pestīšana … pestīšanas būtība
  • Dieva piedošanas īstenais cēlonis
  • Kādēļ es apliecinu: “Es ticu uz grēku piedošanu”?
  • Grēku nožēlošana ir cieši saistīta ar Kristību un Svēto Vakarēdienu
  • Kāda nozīme ir Vakarēdiena sakramentam?
  • Vakaros jālūdz pēc brālīgas piedošanas

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Dāvida rudzu maize

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025