Vasarsvētku turpinājums ikdienā

Mēs lasām, ka tad, kad ticīgie un dievbijīgie, un tomēr vēl aizvien līdz šim arī neticīgie un reizē arī bezdievīgie, proti tie kas turējās vēl pie Vecās Derības un nepazina Jēzu, pēkšņi kaut ko atskārzdami jautā apustuļiem: brāļi, ko lai mēs darām?

Pēteris tiem atbild: atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu jo šis apsolījums dots jums un jūsu bērniem un visiem kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs mūsu Dievs pieaicinās.

Tad mēs lasām: kas viņu vārdus uzņēma tos kristīja un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoš dvēseļu un tie pastāvēja apustuļu mācībā, sadraudzība, maizes laušanā un lūgšanās.

Un vēl citur mēs lasām: un visa šī draudze viss šis lielais pulks bija viena sirds un viena dvēsele. Tie bija ļaudis, kas bija kļuvuši par līdzdalībniekiem pie kādas brīnišķas dāvanas, visi pie vienas. Jā, apustuļi kādā īpašā veidā, kur Svētais Gars kā ugunīgas mēles nolaidās pār viņiem, bet visi pārējie tajā veidā kādā Dievs to ir pavēlējis un nolicis caur Svēto kristību, atgriezdamies no saviem grēkiem. Izsūdzēdami savus grēkus, svētajā kristībā tie top darīti par Dieva bērniem un saņem to pašu Svēta Gara dāvanu un ir līdzdalīgi pie tā ko apustuļi ir saņēmuši un tāpēc pastāv apustuļu mācībā, sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās kā viena sirds un viena dvēsele.

Tieši šeit un tieši šajā notikumā mēs redzam Vasarsvētku turpinājumu ik vienā paaudzē, ik vienā laikā, pie visiem ļaudīm. Šī notikuma lielais turpinājums ir šī kristība, kur tie, kas pirms tam ir bijuši nezinātāji vai pat pretinieki, ir pieņemti kā Dieva bērni, kā brāļi un māsas vienā saimē.

Tā arī šodien tā pati balss, Svēta Gara balss caur daudz un dažādām mutēm, daudz un dažādās mēlēs visās tautās aicina cilvēkus atgriezties no grēkiem, un saņemt to pestīšanu, ko Dievs viņiem ir dāvājis, saņemt Svēto Garu, lai viņi varētu šīs lielās dāvanas aptvert un saņemt. Kā apustulis Pāvils saka: saņemt to, ko acs nav redzējusi, ko auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. Un Dievs saviem ļaudīm to ir atklājis ar savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus.

Un apustulis raksta: mēs esam dabūjuši nevis šīs pasaules garu, kur mēs varētu saprastu šīs pasaules lietas, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums ir dāvinājis.

Svētā Gara dāvana nav vienkārši kāda sajūta, nav vienkārši kāds piepildījums ar kādu neparastu spēku, bet ir Dieva Gara dāvana, lai mēs ticībā palikdami saprastu cik lielas lietas Dievs mums ir dāvinājis.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]