Uzdrošināties mieram

Nav ceļa uz mieru ejot pa drošības ceļu. Jo mieram ir jāuzdrošinās. Miers ir pretstats aizsardzībai.

Aizsargāties nozīmē neuzticēties, un šī neuzticēšanās savukārt izraisa karu. Drošības meklēt nozīmē pašam sevi aizsargāt. Miers nozīmē sevi pilnībā pakļaut Dieva bauslim, nevēlēties aizsardzību, bet gan ticībā un paklausībā varenajam Dievam tautu vēsturi nodot Viņa rokā un nevis pašam alkatīgi vēlēties pār to valdīt. Cīņas netiek uzvarētas ar ieročiem, bet gan ar Dievu.

Kā gan iestājas miers? Tas, kurš aicina uz mieru, lai šī pasaule to dzird, lai tā būtu spiesta dzirdēt? Ka visām tautām par to jāpriecājas? Ka kristietis viens būdams to nevar, bet viņš var gan, tur kur visi klusē, pacelt balsi un dot liecību, bet pasaules varas var mēmi viņu samīdīt. Arī atsevišķa baznīca var gan liecināt un ciest, ak, bet ja viņa to darītu, bet arī tā tiek naida apspiesta.

Tikai viens liels ekumēnisks svētās Kristus baznīcas koncils, kur tikušās baznīcas no visas pasaules var to tā pateikt, ka pasaulei sakožot zobus jāpieņem miera vārds un ka tautām jāpriecājas, ka šī Kristus baznīca Kristus vārdā viņas dēliem izņem ieročus no rokām un tām aizliedz karu un pasludina Kristus mieru pār trako pasauli.