Tu kristīts pulciņ, sataisies [14]

Tu kristīts pulciņ, sataisies, Šai svētā laikā priecajies!
Tavs Pestitajs ir nācis;
Jau gaisma parādās, Nakts tumšums no mums atstājās,
Kas mūs še še bij apmācis.

Tas Dieva Dēls iztukšojies Un mūsu dabu pieņēmies
Grib mums par brāli palikt.
Šo prieka vēsti klausisim, Ka Dievs nos savām debesīm
Grib ar mums mierā satikt.

Tu Ciana, nu priecajies! Tavs Kungs ir dziļi zemojies,
Tam prāts to krustu panest.
Lab’ tam, kam viņš par ceribu, Kas stipri tur’ šo ticibu,
To Kristus negrib atmest.

Iekš sava vārd’un mielasta Viņš nāk pie katra kristita
Šai žēlastibas laikā.
Bet kas šo laiku nicina, Tas nepastāvēs pastarā
Priekš Jezus Kristus vaiga.

Palīdzi, Dievs Tēvs žēligais, Kad nāk tavs Dēls iekš godibas,
Ka mēs tam ietam preti,
It kā tās gudrās jumpravas, Ar eljes svecēm gatavas,
Un topam mūžam svēti.